Arheoloģisko materiālu krātuve  




Krātuves vadītāja: Silvija Tilko
tālr. e-pasts: tilkosilvija@inbox.lv
Zinātniskās intereses: vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku kaula apstrāde
Inga Doniņa
tālr. e-pasts: inga.donina@inbox.lv
Zinātniskās intereses: kuršu materiālā un garīgā kultūra vēlajā dzelzs laikmetā un viduslaikos

Adrese: Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas ēkā, Rūpniecības ielā 10, 110., 110.A telpā, Rīgā, LV-1010, tālr. 67033952
Apmeklētāju pieņemšanas laiks: pirmdienās pulksten 9.00-12.00 un 13.00-17.00, iepriekš piesakoties pa tālruni 26525651.

Latvijas vēstures institūta (LVI) Arheoloģisko materiālu krātuvē (AMK) uzkrātais izziņas materiāls ir uzlūkojams par Latvijas vēstures nacionālo bagātību – mūsu tautas senākās, viduslaiku un jauno laiku vēstures izziņas avotu, kas uzkrāts 70 gadu laikā arheoloģisko pētījumu rezultātā. AMK koncentrēts Latvijā lielākais arheoloģisko izrakumu zīmēto plānu krājums (~ 27 600 vienības), izrakumu pārskatu krājums (>1266 vienības), pirmdokumentācijas krājums (>1645 vienības), fotonegatīvu krājums (~130 000 filmu kadru) u.c.

AMK nodrošina krātuvē esošo arheoloģisko materiālu saglabāšanu un izpēti, krājumu datu bāzu veidošanu, kā arī rada apstākļus AMK izziņas materiālu izmantošanai zinātniski pētnieciskajā darbā.

AMK uzkrātā materiāla nozīme pārsniedz Latvijas robežas. Uz AMK materiālu bāzes tiek izstrādātas nozīmīgas publikācijas Latvijas un ārzemju izdevumiem; sagatavoti referāti vietējas nozīmes un starptautiskām konferencēm; tiek veidoti kursa, bakalaura, maģistra un doktora darbi; tiek precizētas pieminekļu robežas; materiāli tiek izmantoti dažādu izstāžu veidošanā u.c.

Šobrīd AMK darbinieki strādā pie vienotas datu bāzes izstrādes, kas atspoguļotu AMK uzkrātos materiālus un atvieglotu to izmantošanu zinātniski pētnieciskajā darbā.

LVI AMK uzkrāto materiālu datu bāze 

("MS Access", ievietots ".zip" arhīvā, 2,2 Mb, 04.12.2016.) 

Sastādīja Silvija Tilko, Inna Lazdiņa, Elīna Guščika, Inga Doniņa.
 
Šobrīd datu bāzē ir pieejami astoņi saraksti, kuri ar laiku tiks papildināti:
- izrakumu materiālu kolekciju saraksts (VI);
- arheoloģisko darbu pārskatu saraksts (VIAA);
- pirmdokumentācijas saraksts (Pd)
- zīmēto plānu kolekciju saraksts;
- zīmēto plānu saraksts (Pl).
- fotonegatīvu kolekciju saraksts;
- fotonegatīvu saraksts (Foto);
- privātarhīvu saraksts (Pa).

(Lai atvieglotu meklēšanu un darbu ar minētajiem sarakstiem izrakumu materiālu kolekciju sarakstam ir piesaistīts arheoloģisko darbu pārskatu saraksts, zīmēto plānu kolekciju sarakstam - zīmēto plānu saraksts, fotonegatīvu kolekcijas sarakstam - fotonegatīvu saraksts)
 
Izrakumu materiālu kolekciju sarakstā ir atspoguļotas 585 kolekcijas, par kurām ir pieejami materiāli AMK. Kolekciju sarakstā uzrādīti kolekciju numuri, izrakumu vadītāji, izrakumu objekti, izrakumu laiks, objekta atrašanās vieta (rajons, pagasts), datējums un piezīmes. 
 
Arheoloģisko darbu pārskatu sarakstu veido līdz 2016. gada decembrim AMK nodotie 1266 arheoloģisko izrakumu pārskati. Sarakstā norādīts pārskata reģistrācijas Nr., autors, objekta nosaukums, objekta tips, gads, pieminekļu adrese (rajons un pagasts), pētniecības veids (apzināšana vai izrakumi), teksta lapu skaits, attēlu lapu skaits, objekta datējums un vajadzības gadījumā arī piezīmes. 
 
Zīmēto plānu kolekciju sarakstā ir atspoguļotas 258 zīmēto plānu kolekcijas, kuras ir apzinātas AMK. Plānu kolekciju kopējā sarakstā uzrādīti plānu kolekciju numuri, plānu mapju skaits, plānu kopējais skaits, izrakumu vadītāji, izrakumu objekti, izrakumu laiks, reģistrācijas datumi un piezīmes. 
 
Zīmēto plānu sarakstu šobrīd veido Asotes pilskalna, Ankeršmitu kapsētas, Agrāriešu, Asaru, Bāļu-Šķērstaiņu, Jaunāķēnu, Ābelnieku kapulauka, Altenes, Ludzas, Cēsu, Dinaburgas pils, Abrenes ekspedīcijas laikā apzināto un
citu objektu plāni. Plānu sarakstā norādīti plānu reģistrācijas numuri, izrakumu vadītāji, pētīto objektu nosaukumi, plānu zīmēšanas datumi, plānu saturi, mērogi un piezīmes.

Pirmdokumentācijas sarakstā uzrādīti Latvijas vēstures institūta arheologu sagatavotie materiāli par arheoloģiski pētītajiem un apzinātajiem objektiem: dienasgrāmatas, laukumu protokoli, nivelējumu žurnāli, senlietu, keramikas, fotonegatīvu, paraugu u.c. saraksti. Sarakstā norādīts katrai lietai piešķirtais numurs, autors, objekts, gads, pirmdokumentācijas apraksts, lapu skaits un piezīmes.

Foto negatīvu kolekciju sarakstā šobrīd ir atspoguļotas 17 kolekcijas. Sarakstā norādīts reģistrācijas numurs, autors, objekta nosaukums, objekta tips, gads, pieminekļa adrese (rajons un pagasts), pētniecības veids (apzināšana vai izrakumi), mapju skaits, uzņemto kadru skaits, lappušu skaits un vajadzības gadījumā arī piezīmes.

Foto negatīvu sarakstā šobrīd iekļauti foto negatīvi no vairāk nekā 20 pētījumu vietām Rīgas pilsētā. Tajā norādīti: numurs pēc kārtas, kolekcijas numurs, lietas numurs, veids (foto vai diapozitīvs), objekta nosaukums, gads, lietas apraksts, autors, filmu kadra numurs, reģistrācijas datums, piezīmes. 

Privātarhīvu sarakstu veido arheoloģijas nodaļas arheologu pētījumu materiāli, kas savākti gan Latvijas, gan ārzemju muzejos, manuskripti, ārzemju rakstu kopijas u.c. Kā pirmais šajā sarakstā iekļauts materiāls no Elvīras Šnores privātarhīva.

 
 

Zinātniskās korespondences saraksts 

("MS Word", ievietots ".zip" arhīvā, 514 Kb, 01.11.2009.)

Sastādīja Elīna Guščika.
 
Zinātniskās korespondences sarakstu veido arheoloģei Elvīrai Šnorei adresētās vēstules, atklātnes un telegrammas. Sarakstā norādīts kolekcijas, mapes un lietas Nr., katrai lietai saturs, lapu skaits, reģistrācijas datums un piezīmes – no kurienes vēstule sūtīta, kādā valodā, rokrakstā vai mašīnrakstā u.c.
 

Uzziņu literatūras krājuma saraksts

("MS Access", ievietots ".zip" arhīvā, 359 Kb, 19.05.2014.)


Uzziņu literatūras krājuma sarakstu veido Arheoloģiskajā materiālu krātuvē esošās grāmatas. Sarakstā norādīts autors, grāmatas nosaukums, valsts, pilsēta, apgāds, izdošanas gads, apjoms, piezīmēs atbildīgais redaktors. Sarakstā pamatā iekļautas grāmatas no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, daļēji no Krievijas, Polijas, Zviedrijas.






   © 2016  LU Latvijas vēstures institūts        Mājas lapas veidotāji