Vairāk nekā 50 gadu periodā
arheoloģiskajos izrakumos Latvijā iegūts
antropoloģiskais materiāls no 104 izrakumu vietām. LU Latvijas vēstures
institūta Antropoloģisko fondu krātuves paleoantropoloģiskais materiāls
par 4500 indivīdiem pārstāv Latvijas iedzīvotājus 9 gadu
tūkstošu garā laika posmā. Senākie ir Zvejnieku I un II
apmetnes
iedzīvotāji (no 7. līdz 3. gadu tūkstotim pirms Kristus), kas
pārstāvēti ar Ziemeļeiropā plašāko šī perioda
kranioloģisko un osteoloģisko materiālu (310 apbedījumi). Lai pētītu ar
pāreju uz ražotājsaimniecību saistītās izmaiņas iedzīvotāju
morfoloģijā, fiziskajā attīstībā un paleodemogrāfijā ļoti nozīmīgs
Eiropas kontekstā ir arheoloģiski pilnīgi izpētītais bronzas laikmeta
Ķivutkalna kapulauka paleoantropoloģiskais materiāls (239 apbedījumi).
Latvijas I un II gadu tūkstoša iedzīvotāju dzīves apstākļus,
sociālās diferenciācijas un urbanizācijas procesus iespējams pētīt pēc
plašā antropoloģiskā materiāla.
("MS
Excel", 01.12.2009., 529 kb)
|
