|
|
 |
| ETNOLOĢIJAS NODAĻA | ||||
Materiāli par etnoloģiju:
|
||||
|
||||
Apgādā "Zinātne" publicētās grāmatas par etnoloģijuGrāmatas var iegādāties apgāda "Zinātne" grāmatnīcā LZA augstceltnē Akadēmijas laukumā 1 un visās lielākajās Latvijas grāmatnīcās.  Jansone A. Rucavas rakstaino adījumu mantojums.– Rīga, Zinātne, 2011. - 200 lpp. (Grāmatā teksts latviešu un angļu valodā). Uz 21. gs. sākumu daudzās Rucavas mājās un vietējās nozīmes etnogrāfisko materiālu krātuvēs ir saglabājies ievērojams tradicionālo adījumu daudzums, kas ir sava laika liecinieki. Pētījums ir par Rucavā adīto cimdu un zeķu darināšanas, rotāšanas, pielietošanas attīstību 20. gadsimtā, sniedzot nelielu retrospektīvu ieskatu 19.gs. beigu materiālā un ieskicējot adījumu attīstības tendences 21.gs. sākumā. 2005.-2008. gados etnogrāfu zinātnisko ekspedīciju laikā Rucavas un Dunikas pagastos pētījuma autore fiksēja 67 pirkstaiņus, 85 dubultos cimdus, 39 dūraiņus un 30 adīto zeķu pāru un to daļas (vaļņi). No minētā vākuma izdevumā ievietoti 186 adījumu fotoattēli un 25 rakstu zīmējumi, kas līdz šim ir nepubliskots Rucavas adījumu materiāls, kas reālajā dzīvē atrodas Rucavā pašu īpašnieku vai darinātāju/adītāju lietošanā, bet aprakstu un fotoattēlu veidā glabājas LU Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuvē. SATURS Ievads.- 6. lpp. Adījumu rakstu attīstība.- 10. lpp. Muzeju kolekcijas. 26. lpp. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja cimdu un zeķu kolekcija.- 26. lpp. Riharda Zariņa vākums (1909-1911) Krievijas Etnogrāfijas muzejā.- 30. lpp. Etnogrāfu zinātnisko ekspedīciju vākumi 2005.-2008. gadā. – 36. lpp. Dūraiņi un dubultie cimdi. – 38. lpp. Cimdu forma.- 40. lpp. Adījumu krāsa.- 44. lpp. Dūraiņu un dubulto cimdu raksti.- 48. lpp. Pirkstaiņi.- 56. lpp. Zeķes.- 66. lpp. Apdāvināšanās tradīcijas.- 76. lpp. Secinājumi.- 82. lpp. Saīsinājumi.- 86. lpp. Atsauces un piezīmes.- 86. lpp. Pielikums/attēli Dubultie cimdi.- 95. lpp. Dūraiņi.- 137. lpp. Pirkstaiņi.- 149. lpp. Zeķes.- 179. lpp.  Jansone A. TLMS „Auseklītis” - Carnikavas novada kultūrvēsturē.- Rīga, Zinātne, 2011.- 97 lpp. Carnikavas novada unikālā un krāšņā daba, jūras un Gaujas tuvums vienmēr rosinājis iedzīvotājus radošām aktivitātēm, te lepojas ar novada ļaudīm, kuru talants un darbs ir bagātinājis Latvijas tradicionālās kultūras mantojumu. Izdevums veltīts Carnikavas novada Tautas lietišķās mākslas studijas “Auseklītis” audēju un rokdarbnieču devumam novada kultūrvēstures veidošanā. Studija savos 46 darbības gados ir bijusi cieši saistīta ar latviešu tautas tradicionālo dzīvesziņu, Vidzemes kultūrvēsturisko apgabalu, laikmeta ietekmēm un vispārcilvēciskām vērtībām. Praktiski visus Carnikavas audēju un rokdarbnieču darbības virzienus no pašiem kolektīva pirmsākumiem, balstoties uz savām zināšanām, pieredzi un radošo potenciālu, noteica katra no “Auseklīša” vadītājām (Genija Drulle, Ārija Cekule un Zane Ulmane), bet, tā kā ģeogrāfiski Carnikava atrodas Vidzemē, tad arī darbos vairāk tiek akcentētas šim kultūrvēsturiskajam apgabalam raksturīgās tekstiliju darināšanas tradīcijas un krāsu salikums. SATURS Ievads. - 7. lpp. Lietišķās mākslas attīstība Latvijā un Carnikavas TLMS “Auseklītis” . – 9. lpp. TLMS “Auseklītis” vēstures griezumā .- 14. lpp. TLMS “Auseklītis” pēdējo 20 gadu darbība .- 36. lpp. TLMS “Auseklītis” izstāžu darbība .- 44. lpp. Veiksmīgākie TLMS “Auseklītis” dalībnieču pēdējo gadu jaunrades darbi .- 79. lpp. Nobeigums .- 82. lpp. TLMS “Auseklītis” dalībnieces 2010./2011. gada sezonā .- 83. lpp. The role of the Auseklītis Folk Applied Art Studio in the cultural history of Carnikava County. Summary .- 88. lpp.  Jansone A. Tautas tērpa krekli Vidzemē 19. gs. - Rīga: Zinātne, 1999. - 143 lpp., il., 2 lp. kr. il. Izdevums paredzēts rokdarbniecēm, kā arī plašam lasītāju lokam, kas interesējas par latviešu tautas mākslu, etnogrāfiju un kultūras vēsturi. Grāmatā dota 19. gs. un 20. gs. sākuma tautas tērpa krekla vēsturiskā attīstība, sīki izanalizētas Vidzemes kultūrvēsturiskā apgabala tradicionālā tautas tērpa kreklu piegriezuma konstrukcijas, rotājumu kompozīcija un to izpildījuma tehnikas, kā arī skaidrota kreklu sašūšanas tehnoloģija. Atsevišķā nodaļā sniegti 45 Vidzemes tradicionālo sieviešu un vīriešu rotāto linu kreklu sīki tehniskie zīmējumi un to darināšanas apraksti, lai ikviena rokdarbniece varētu sev pašūt etnogrāfiski pareizu izvēlētā apvidus kreklu. SATURS Ievads.- 3. lpp. I nodaļa. Vidzemes tautas tērpa krekla vēsturiskā attīstība 19. gs. un 20. gs. sākumā.- 5. lpp. II nodaļa. Vidzemes kreklu piegriezumu varianti.- 10. lpp. III nodaļa. Kreklu sašūšanas tehnoloģija.- 16. lpp. IV nodaļa. Krekla rotāšana.- 19. lpp. V nodaļa. Rotājuma dūrieni.- 29. lpp. VI nodaļa. Dažādu Vidzemes novada tautas tērpa kreklu darināšana.- 37. lpp. Pielikums. Grāmatā publicēto Vidzemes pagastu kreklu saraksts.- 137. lpp. Avoti un literatūras norādes.- 138. lpp. 19 century shirts of the traditional folk costume in the Vidzeme region.- 141. lpp.  Jansone A. Dvieļu rotāšanas tradīcijas Latvijā. 19. gs. 2. puse – 20. gs. = Traditions of Adorning Towels in Latvia (2nd half of the 19th cent. – 20th cent.) - Rīga: Zinātne, 2001.- 131 lpp.. il. Grāmatā (latviešu un angļu valodās) aprakstīta rotāto (19.-20.gs.) dvieļu izšuvumu vēsture Latvijā. Liela uzmanība pievērsta dvieļu lietošanas tradīcijām, kas vēl joprojām ieņem nozīmīgu vietu mūsu tautas sadzīvē. Vēsturiskā secībā aplūkota arī rotāto dvieļu aušana un dvieļu galu apdare. Pielikumā 94 dvieļu fotogrāfijas no Latvijas vēstures institūta etnogrāfu zinātnisko ekspedīciju materiāliem. SATURS Ievads.- 5. lpp. Dvieļu darināšanas un lietošanas tradīcijas.- 7. lpp. Pūra dvieļi.-7. lpp. Bēru dvieļi.- 10. lpp. Dvieļu darināšana.- 11. lpp. Dvieļu galu apdare.- 18. lpp. Dvieļu izšuvumu motīvi un kompozīcija.- 23. lpp. Preface - 42 p. Traditions of Making and Using Towels - 44 p. Dowry Towels – 44 p. Coffin Towels – 47 p. The Process of Making Towels – 48 p. Trimming Towels Ends – 50 p. Motives and Compositions of Towels Embroideries – 54 p. Avoti un literatūras norādes. - 113. lpp. Sources and References - 113 p. Tekstā publicēto attēlu saraksti. - 117. lpp. Captions of Figures Published in the Text – 119 p. Attēlu saraksti pielikumā. - 121. lpp. Captions of Photoes Published in Supplementary Sheets – 125 p.  Jansone A. Rotātās telpu tekstilijas Latvijā. 19.gs. beigas – 20.gs. - Rīga: Zinātne, 2004. - 227 lpp., il. Grāmata (latviešu un angļu valodā) ir iecerēta kā izšuvumu un rokdarbu vēsture Latvijā 19. gs. beigas – 20. gs. Pētījuma pirmajā nodaļā ir rādīts rokdarbu tehniku paguves process Latvijā divu gadsimtu garumā. Tajā ir vispusīgi atspoguļota rakstraudžu izšūšana un organizētā izšuvēju apmācības gaita Latvijā. Otrā nodaļa ir veltīta rotātām telpu tekstilijām – telpu iekārtas audumiem (galdautiem, dvieļiem, grīdsegām, sienas segām, aizkariem). Trešā nodaļa ir par gultas drēbju audumiem (palagiem, dienas segām, spilvendrānām, dīvānspilveniem), to attīstības gaitu un daudzveidību Latvijā. SATURS Ievads.- 7. lpp. 1. nodaļa. Izšūšanas pamācības gaita Latvijā.- 12. lpp. Rakstraudžu izšūšana.- 12. lpp. Balto darbu rakstraudži.- 13. lpp. Tillā izšūtie rakstraudži.- 14. lpp. Krāsaino motīvu rakstraudži.- 14. lpp. Klājdūrienu rakstraudži.- 17. lpp. Rakstu zīmēšana ar roku.- 18. lpp. Organizētā izšuvēju apmācība.- 21. lpp. Rokdarbu veikali.- 21. lpp. Rokdarbu izdevumi (literatūra).- 22. lpp. Speciālās skolas.- 26. lpp. Latviešu tautas lietišķās mākslas attīstība mūsdienās.- 32. lpp. 2. nodaļa. Telpu iekārtas audumi.- 56. lpp. Galdauti.- 56. lpp. Baltie galdauti.- 58. lpp. Rišeljē galdauti.- 59. lpp. Kumodes drānas.- 60. lpp. Tamborētās galdsegas.- 60. lpp. Adītās galdsegas.- 60. lpp. Uz rāmja veidoti galdauti.- 61. lpp. Krāsaini rotātie galdauti.- 61. lpp. Krāsaini rotātās sedziņas.- 61. lpp. Dvieļi.- 107. lpp. Dvieļu galu apdare un rotājums.- 107. lpp. Dvieļu izšuvuma motīvi un kompozīcija.- 108. lpp. Grīdsegas.- 137. lpp. Sienas segas.- 148. lpp. Aizkari.- 168. lpp. Logu aizkari.- 169. lpp. Durvju aizkari.- 170. lpp. Virtuves aizkari.- 170. lpp. 3.Nodaļa. Gultas drēbju audumi (Gultas klājumi).- 181. lpp. Palagi.- 181. lpp. Dienas segas.- 184. lpp. Spilveni. Guļamspilveni un dīvānspilveni.- 205. lpp. Noslēgums.- 226. lpp.  Jansone A. Dzīvā cimdu un zeķu adīšanas tradīcija Vārkavā. - Rīga: Zinātne, 2008. - 128 lpp., il. (Grāmatā teksts latviešu un angļu valodā). 20.-21.gs. latviešu tautas lietišķajā mākslā adīšana ir pats masveidīgākais rokdarbu žanrs. To lielā mērā nosaka samērā vienkāršā tehnika, viegli pieejamais materiāls un adījumu piemērotība mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Vairāku gadsimtu laikā Latvijas teritorijā ir izveidojušās bagātas adījumu darināšanas, rotāšanas, valkāšanas un dāvināšanas tradīcijas, kas rod praktisku un mentālu pielietojumu vēl šodien. Daudzviet cimdus un zeķes darina kā dāvanu vai pateicību radiem un draugiem, ko dāvāt konkrētā dzīves gadījumā. 21. gs. etnogrāfiskajos vākumos fiksētais materiāls rāda galvenokārt jaunāko adījumu kultūras slāni, t.i., 20. gs. beigu un mūsdienu darinājumus. Vārkavā esot dzīvai tradīcijai „dalīt pūru” kāzās, pat vienās mājās izdevās fiksēt 40 pāru lielu cimdu pūru, ko dalīt kāzās vīra radiem. Albumā tiks publiskots viss šis sarūpētais pūrs. Vērības cienīga ir arī Vārkavas rakstaino zeķu adīšanas tradīcija. Albumā tiks analizēti cimdi un zeķes pēc to pielietojuma, izmantotā materiāla, izpildījuma tehnikām, rotājošā raksta un krāsu salikuma. SATURS Ievads. – 5. lpp. Vārkavas adījumi. - 12. lpp. Atsauces. - 43. lpp. Pūra cimdi. - 49. lpp. Dūraiņi.- 71. lpp. Sēriju cimdi.- 99. lpp. Pirkstaiņi.- 105. lpp. Zeķes.- 111. lpp. |
||||