Guntis Gerhards. Etniskā antropoloģija un identitāte. – 9. lpp.

Ilze Boldāne. Daži politiskie priekšnoteikumi etnisko stereotipu izveidē: Latvijas piemērs. – 21. lpp.

Ilga Apine. Vēsturiskā pēctecība Latvijas krievu pašidentifikācijas procesā (18.–21. gadsimts). – 40. lpp.

Anete Karlsone. Tautiskais apģērbs kā nacionālais simbols. – 54. lpp.

Uldis Krēsliņš. Latvieši par latviešiem: nacionālās politikas īpatnības 20. gadsimtā. – 73. lpp.

Inesis Feldmanis. Latvijas Otrajā pasaules karā: pētniecības aktuālās problēmas. – 87. lpp.

Ainārs Lerhis. Latvijas Republikas ārlietu dienesta darbība Vācijas–PSRS kara gados (1941–1945). – 98. lpp.

Antonijs Zunda. Baltijas jautājums un Rietumvalstis pirmā pēckara atkušņa posmā: 20. gadsimta 50. gadi. – 113. lpp.

Irēne Šneidere. Vēstures zinātne un komunistiskā ideoloģija Padomju Latvijā (1944–1991): daži aspekti. – 127.. lpp.

Arturs Žvinklis. Homo soveticus audzināšana: latviešu padomju identitātes izveidošana. – 136. lpp.

Daina Bleiere. Komunistiskās partijas etniskais sastāvs un nacionālkomunisma problēmas 1944.–1965. gadā. – 148. lpp.

Iveta Šķiņķe. Latvijas iedzīvotāji padomju režīma ieslodzījuma vietās (1944–1965). – 162. lpp.

1.1. Strādnieku izglītība un kultūras aktivitātes. – 11. lpp.

1.1.1. Elementārās izglītības līmenis. – 11. lpp.
1.1.2. Izglītības iegūšanas iespējas. – 23. lpp.
1.1.3. Kultūras aktivitātes. – 44. lpp.

1.2. Ģimene. – 72. lpp.
1.3. Seksuālā dzīve. – 90. lpp.

2.1. Rūpnieku un strādnieku darba līgumi. – 112. lpp.
2.2. Rūpnīcu iekšējie kārtības noteikumi. – 119. lpp.
2.3. Strādnieku un rūpnieku sadzīviskās attiecības. – 120. lpp.
2.4. Naudas sodi. – 143. lpp.
2.5. Materiālā palīdzība strādniekiem no soda naudas iekrājuma. – 153. lpp.
2.6. Bezdarbs. – 158. lpp.

3.1. Darba telpas. – 181. lpp.
3.2. Mehanizācijas, ražošanas un darba intensifikācijas līmenis. – 189. lpp.
3.3. Nelaimes gadījumi un traumatisms. – 195. lpp.

3.3.1. Cēloņi un raksturīgās iezīmes. – 195. lpp.
3.3.2. Apjomi. – 199. lpp.

4.1. Ārstnieciskās iestādes un medicīniskā palīdzība. – 206. lpp.
4.2. Materiālie pabalsti strādniekiem. – 228. lpp.
4.3. Atpūtas laiks. – 231. lpp.

5.1. Sākotnējie apdrošināšanas mēģinājumi. – 238. lpp.
5.2. Apdrošināšanas likumi. – 249. lpp.

5.2.1. 1903. gada 2. jūnija apdrošināšanas likums. – 249. lpp.
5.2.2. 1912. gada 23. jūnija apdrošināšanas likumi. – 258. lpp.

6.1. Pašpalīdzības biedrības un kases. – 265. lpp.
6.2. Arodbiedrības. – 273. lpp.
6.3. Patērētāju biedrības. – 278. lpp.
6.4. Krājaizdevu kases. – 282. lpp.

Cēsu apkārtne (1.–112. nr.). – 15. lpp.
Cēsis (1.–22. nr.). – 17. lpp.
Jāņa muiža (23. nr.). – 61. lpp.
Jurģa muiža (24. nr.). – 62. lpp.
Izena vārti (25. nr.). – 64. lpp.
Āraiši (26.–29. nr.). – 65. lpp.
Amatas ieleja (30. nr.). – 72. lpp.
Līgatnes krogs (31. nr.). – 74. lpp.
Saukuma krogs (32. nr.). – 75. lpp.
Nurmiži (33., 34. nr.). – 76. lpp.
Lielstraupe (35.–48. nr.). – 80. lpp.
Mazstraupe (36.–53. nr.). – 103. lpp.
Rozulas muiža (54. nr.). – 110. lpp.
Stalbes muiža (55., 56. nr.). – 112. lpp.
Ungurmuiža (57. nr.). – 115. lpp.
Liepasmuiža (58.–64. nr.). – 116. lpp.
Rauna (65.–76. nr.). – 130. lpp.
Dzērbene (77.–79. nr.). – 153. lpp.
Piebalga (80.–82. nr.). – 156. lpp.
Skujene (83.–85. nr.). – 161. lpp.
Kosa (86.–89. nr.). – 164. lpp.
Nītaure (90.–99. nr.). – 170. lpp.
Jaunpils (Zaube) (100.–108. nr.). – 187. lpp.
Bērzmuiža (109.–111. nr.). – 200. lpp.
Griķu muiža (112. nr.). – 206. lpp.

Valkas apkārtne (113.–148. nr.). – 209. lpp.
Valka (113.–122. nr.). – 211. lpp.
Lugaži (123.–125. nr.). – 224. lpp.
Ērģeme (126.–128. nr.). – 230. lpp.
Trikāta (129.–141. nr.). – 236. lpp.
Lubu muiža (142. nr.). – 260. lpp.
Lipškalns (143., 144. nr.). – 262. lpp.
Tiepeles muiža (145. nr.). – 264. lpp.
Smiltene un Cērtene (146.–148. nr.). – 266. lpp.

Alūksnes apkārtne (149.–168. nr.). – 273. lpp.
Alūksne (149.–158. nr.). – 275. lpp.
Dores muiža (159. nr.). – 293. lpp.
Zeltiņi (160.–163. nr.). – 294. lpp.
Ādama muiža (164. nr.). – 302. lpp.
Gaujiena (165.–168. nr.). – 304. lpp.

Gulbenes un Madonas apkārtne (169.–178. nr.). – 315. lpp.
Lejasciems (169. nr.). – 317. lpp.
Ranka (170., 171. nr.). – 318. lpp.
Ērgļi (172.–174. nr.). – 321. lpp.
Arheoloģiskie atradumi Odzienā (175.–178. nr.). – 324. lpp.

Latgale (179.–203. nr.). – 333. lpp.
Daugavpils (179., 180. nr.). – 335. lpp.
Prāmis pār Dubnas upi (181. nr.). –338. lpp.
Pelēču muiža (182. nr.). – 340. lpp.
Puša (183. nr.). – 342. lpp.
Rozentava (184.–186. nr.). – 344. lpp.
Volkenbergas pils (187. nr.). – 349. lpp.
Rēzekne (188. nr.). – 350. lpp.
Ludza (189.–195. nr.). – 352. lpp.
Viļaka (196.–203. nr.). – 362. lpp.

Kurzeme un Zemgale (204.–235. nr.). – 379. lpp.
Robeža starp Vidzemi un Kurzemi (204., 205. nr.). – 381. lpp.
Kurzemes un Zemgales pilsētu skati (206., 207. nr.). – 384. lpp.
Jelgava (208.–213. nr.). – 389. lpp.
Turves zemnieku sēta (214. nr.). – 400. lpp.
Bauska (215., 216. nr.). – 402. lpp.
Dobele (217.–219. nr.). – 406. lpp.
Kalnamuiža (220. nr.). – 412. lpp.
Īle (221. nr.). – 415. lpp.
Tukums (222., 223. nr.). – 416. lpp.
Kandava (224. nr.). – 420. lpp.
Sabile (225., 226. nr.). – 422. lpp.
Saldus apkārtnes plāns (227. nr.). – 426. lpp.
Ēdole (228. nr.). – 428. lpp.
Kalvenes muiža (229. nr.). – 430. lpp.
Ventas apkārtnes plāni (230.–232. nr.). – 432. lpp.
Arheoloģiskie atradumi Kurzemē (233., 234. nr.). – 439. lpp.
Kauja pie Mūrmuižas (235. nr.). – 442. lpp.

Personu rādītājs. – 459. lpp.
Vietu rādītājs. – 466. lpp.
Priekšmetu rādītājs. – 472. lpp.
Zīmējumu oriģinālu izmēri. – 480. lpp.

1.1. Vēsturiskie un sociāli psiholoģiskie priekšnoteikumi. – 49. lpp.
1.2. Idejiskie priekšnoteikumi. – 56. lpp.
1.3. Politiskie priekšnoteikumi: Latvju Nacionālā kluba dibināšana. – 62. lpp.

2.1. Latvju Nacionālais klubs, 1922.–1925. gads. Neizmantoto iespēju laiks. – 91. lpp.
2.2. Aktīvā nacionālisma diferenciācija, 1925.–1928. gads. „Kas mēs?” – 101. lpp.
2.3. Idejiskā un organizatoriskā krīze, 1928.–1931. gads. Aktīvā nacionālisma „tumšie viduslaiki”. – 126. lpp.
2.4. Jauns uzplaukums, 1932.–1934. gads. Aktīvais nacionālisms ir miris! Lai dzīvo aktīvais nacionālisms! – 141. lpp.
2.5. 15. maijs un aktīvais nacionālisms. Centienu piepildījums vai nozagtie ideāli. – 152. lpp.

3.1. Ideoloģijas un teorijas izpratnes duālisms aktīvā nacionālisma vērtību sistēmā. Teorētiskās izstrādes galvenie posmi. – 179. lpp.
3.2. Aktīvā nacionālisma ideoloģijas saturs. – 184. lpp.

3.2.1. Ideoloģijas vispārējs raksturojums. – 184. lpp.
3.2.2. Ideoloģijas struktūra un pamatnostādnes. – 186. lpp.
3.2.3. Nacionālisms. – 190. lpp.

3.2.3.1. Ārējie ienaidnieki. – 196. lpp.
3.2.3.2. Sveštautieši. – 198. lpp.
3.2.3.3. Antikomunisms. – 209. lpp.

3.2.4. Aktīvisms. – 215. lpp.

3.2.5. Aktīvais nacionālisms. – 223. lpp.
3.2.6. Otrā plāna idejas. – 224. lpp.

3.2.6.1. Neomonarhisms. – 224. lpp.
3.2.6.2. Attiecības ar kristīgo reliģiju un Baznīcu. – 227. lpp.

4.1. Organizatoriskā struktūra. – 246. lpp.

4.1.1. Pamatstruktūras. – 248. lpp.
4.1.2. Pārvaldes struktūras. – 252. lpp.

4.2. „Organizācijas gars”. – 254. lpp.

4.3. Biedru sastāvs. – 258. lpp.

4.3.1. Principi. – 258. lpp.
4.3.2. Vadošais sastāvs. – 260. lpp.
4.3.3. Skaits. – 264. lpp.
4.3.4. Biedru sastāva struktūra. – 266. lpp.

1. Latvijas Pagaidu valdības pirmie soļi. – 11. lpp.
2. Sarkanās armijas iebrukums. – 27. lpp.
3. Latvijas padomju republika. – 36. lpp.

1. Karadarbība 1919. gada janvārī–aprīlī. – 58. lpp.
2. Baltvāciešu sazvērestība pret Latvijas valsti. Rīgas ieņemšana un Cēsu kaujas. – 75. lpp.
3. Latvijas armijas izveidošana. Cīņas pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošana. – 99. lpp.
4. Latvija un Parīzes miera konference. Miera līgums ar Padomju Krieviju. Robežjautājums. – 133. lpp.

1. Satversmes sapulce. – 148. lpp.
2. Pirmo divu Saeimu darbība. – 168. lpp.
3. Trešā un ceturtā Saeima. – 199. lpp.
4. Tiesu sistēma. – 215. lpp.
5. Teritoriāli administratīvie pārkārtojumi. – 226. lpp.

1. Pilsētu pašvaldības. – 233. lpp.
2. Pašvaldības laukos. – 253. lpp.
3. Biedrības un sabiedriskās organizācijas. – 262. lpp.
4. Lielākās reliģiskās konfesijas. – 275. lpp.

1. Iedzīvotāju demogrāfiskais raksturojums. – 290. lpp.
2. Valsts nacionālā politika. – 303. lpp.
3. Latvieši un lībieši. – 317. lpp.
4. Baltvācieši Latvijas valstī. – 338. lpp.
5. Krievi, ebreji, poļi u.c. nacionālās minoritātes. – 347. lpp.

1. Pirmie soļi saimnieciskās dzīves atjaunošanā. – 370. lpp.
2. Agrārā reforma. – 380. lpp.
3. Lauksaimniecība un mežsaimniecība. Zvejniecība. – 395. lpp.
4. Rūpniecība un tirdzniecība. – 425. lpp.
5. Transports un sakari. – 449. lpp.
6. Valsts finanšu sistēma. Bankas. – 463. lpp.

1. Latvijas bruņotie spēki. – 482. lpp.
2. Iekšējās drošības risinājums. – 498. lpp.
3. Aizsargu organizācija. – 508. lpp.

1. Valsts nodokļu politika. – 519. lpp.
2. Sociālā nodrošināšana un apdrošināšana. Veselības aizsardzība. – 529. lpp.
3. Kooperācija. – 542. lpp.

1. Latvijas atzīšana de iure. – 554. lpp.
2. Valsts ārpolitika 20. gadu pirmajā pusē. – 561. lpp.
3. Latvijas ārpolitiskās aktivitātes 1926.–1934. gadā. – 573. lpp.

1. 1934. gada 15. maija valsts apvērsums. – 582. lpp.
2. Pārmaiņas valsts iekšpolitikā. – 594. lpp.
3. Lauksaimniecība – tautsaimniecības galvenā nozare. – 629. lpp.
4. Rūpniecība un tirdzniecība. Celtniecība. Transports. – 648. lpp.
5. Finanšu sistēma un bankas. – 672. lpp.

1. No Austrumu pakta līdz Minhenes nolīgumam. – 681. lpp.
2. 1939. gads: pirms un pēc 23. augusta. – 692. lpp.
3. Savstarpējās “palīdzības” pakts ar Padomju Savienību. – 709. lpp.

1. Tautas izglītība. – 719. lpp.
2. Augstskola un zinātne. – 745. lpp.
3. Grāmatniecība un prese. – 764. lpp.
4. Īss kultūras apskats. – 785. lpp.
5. Sports. – 808. lpp.

Pāvesta Urbāna II aicinājums. – 11. lpp.
Krusta ceļš uz Svēto Pilsētu. – 15. lpp.
Latīņi Svētajā Zemē. – 19. lpp.
Kristus bruņinieku ordeņi. – 26. lpp.
Norādes. – 34. lpp.

Vācu austrumu ekspansija. – 37. lpp.
Vikingi un hanzieši. – 44. lpp.
Norādes. – 62. lpp.

Avoti. – 67. lpp.
Pētījumi. – 73. lpp.

No ģimenes līdz ciltij. – 76. lpp.
Maztautas. – 81. lpp.
Kara draudze un pils novads. – 85. lpp.
Pilskalni un pilis. – 93. lpp.
Pils kungs un karaļvalsts. – 109. lpp.
Senpilsētas un ostas. – 112. lpp.
Ciemi un sētas. – 128. lpp.
Norādes. – 141. lpp.

Vācu braukšanas iemesli uz Senlatviju. – 152. lpp.
Pirmie krustneši Senlatvijā. – 156. lpp.
Vācu Rīgas dibināšana. – 158. lpp.
Zobenbrā|u ordeņa un Daugavgrīvas klostera dibināšana. – 168. lpp.
Krustakarā par vācu Rīgu. – 173. lpp.
Krustakarā par Daugavas ūdensceļu. – 179. lpp.
Krustakarā pēc Gaujas ceļa. – 193. lpp.
Latga|i un lībji dodas krustakarā. – 214. lpp.
Krustakarā uz Kursu. – 229. lpp.
Kursas 1253. gada dalāmās grāmatas. – 240. lpp.
Kuršu pakļaušana. – 250. lpp.
Krustakarā uz Zemgali. – 256. lpp.
Zemgaļu pakļaušana. – 268. lpp.
Norādes. – 282. lpp.

Lēņa kungs un pirmie vācu vasaļi. – 291. lpp.
Zobenbrāļu ordeņa aplēņošana. – 295. lpp.
Iezemiešu vasaļi. – 299. lpp.
Vācu lēņi Austrumlatvijā. – 306. lpp.
Vācu lēņi Kursā. – 315. lpp.
Vācu lēņu raksturs. – 317. lpp.
Norādes. – 323. lpp.

Dāņu misionāri Kursā. – 329. lpp.
Pareizticība Senlatvijā. – 331. lpp.
Pirmie vācu misionāri Lībjzemē. – 337. lpp.

Lībju kristīšana. – 342. lpp.
Latgaļu kristīšana. – 347. lpp.

Kuršu kristīšana. – 351. lpp.
Zemgaļu kristīšana. – 355. lpp.

Norādes. – 374. lpp.

Ikšķiles diecēze. – 386. lpp.
Meinarda episkopāts (1184–1186–1196). – 386. lpp.
Bertolda episkopāts (1196–1198). – 387. lpp.
Rīgas bīskapija. – 387. lpp.
Alberta episkopāts (1199–1229). – 387. lpp.
Nikolaja episkopāts (1231–1253). – 389. lpp.
Arhibīskapi. – 391. lpp.

Teritorija un robežas. – 391. lpp.
Sēlijas un Zemgales bīskapijas. – 393. lpp.
Arhibīskapa valdījumi un ienākumi. – 396. lpp.
Arhibīskapijas reliģiskā dzīve. – 400. lpp.
Rīgas domkapituls. – 402. lpp.
Norādes. – 406. lpp.

Zobenbrāļu ordenis. – 410. lpp.
Vācu ordenis. – 417. lpp.
Livonijas ordenis. – 419. lpp.
Livonijas ordeņa valsts teritorija un robežas. – 427. lpp.
Ordeņa pilis. – 430. lpp.
Ordeņa valsts administratīvais iedalījums un saimniecība. – 439. lpp.
Norādes. – 442. lpp.

Bīskapijas dibināšana. – 447. lpp.
Teritorija un robežas. – 448. lpp.
Domkapituls. – 451. lpp.
Norādes. – 452. lpp.

Teritorija un pārvalde. – 454. lpp.
Teritorija un robežas. – 454. lpp.
Rīgas tiesības. – 460. lpp.
Rātes izveidošanās. – 464. lpp.
Pilsētas būvnoteikumi. – 467. lpp.
Iedzīvotāji 13. gadsimta nogalē. – 475. lpp.
“Rīgas parādnieku grāmata”. – 475. lpp.
Namnieki. – 477. lpp.
Vāci. – 479. lpp.
Lībji. – 483. lpp.
Latvieši. – 483. lpp.
Igauņi. – 485. lpp.
Leiši. – 485. lpp.
Krievi. – 485. lpp.
Rīgas vāciskums. – 487. lpp.
Nauda. – 490. lpp.
Rīgas svara mārka. – 490. lpp.
Rīgas Alberta mārka. – 495. lpp.
Vecā Rīgas mārka. – 498. lpp.
Oseringi. – 503. lpp.
Vaska nauda. – 507. lpp.
Tirdzniecība. – 508. lpp.
Gaujas ceļš. – 508. lpp.
Daugavas ceļš. – 511. lpp.
Rietumu ceļš. – 517. lpp.
Tirgotāji. – 519. lpp.
Tirdzniecības raksturs un paražas. – 521. lpp.
Preces. – 528. lpp.
Amati. – 533. lpp.
Reliģiskā dzīve. – 537. lpp.
Baznīcas. – 537. lpp.
Mūki un klosteri. – 541. lpp.
Svētā Gara hospitālis un Svētā Gara brālība. – 544. lpp.
Norādes. – 547. lpp.

Bīskapijas posms. – 560. lpp.
Arhibīskapijas posms. – 564. lpp.
Rīgas posms. – 568. lpp.
Norādes. – 574. lpp.

Senlatvijas maztautas. – 577. lpp.
Maztautu tiesības. – 577. lpp.
Nodevas. – 581. lpp.
Ķīlnieki. – 581. lpp.
Mesli. – 583. lpp.
Desmitā un kunga tiesa. – 584. lpp.
Desmitās tiesas piedevas. – 587. lpp.
Nodevas vasaļiem. – 590. lpp.
Klaušas. – 591. lpp.
Kara gaitas. – 591. lpp.
Civilās klaušas. – 604. lpp.
Iezemiešu zaudētās un saglabātās tiesības un vācu uzliktās nastas. – 607. lpp.
Senlatvijas kungi, kara draudzes, ciemi un vecākie. – 614. lpp.
Norādes. – 619. lpp.

13. gadsimta Latvijas iezemiešu valdnieki. – 627. lpp.
12. un 13. gadsimta Latvijas nominālo un faktisko svešzemju valdnieku gadskaitļu korelācija. – 628. lpp.
Latviešu vēsture gadskait|os. – 632. lpp.
Karšu avotu rādītājs. – 643. lpp.
Attēlu avotu rādītājs. – 646. lpp.
Bibliogrāfija. – 650. lpp.
Titulu īsinājumi. – 650. lpp.
Oriģināltitulu latviskojumi. – 650. lpp.
Avotu izdevumi. – 651. lpp.
Pētījumi. – 654. lpp.
Personu rādītājs. – 667. lpp.
Ģeogrāfisko vietu rādītājs. – 683. lpp.

1. Latvijas vēstures avoti un to krātuves. – 11. lpp.
2. Pētniecības iestādes Latvijā dažādos laikposmos. – 25. lpp.
3. Latvijas vēstures pētniecība Rietumos un bijušajā PSRS. – 46. lpp.
Latvija un latvieši Rietumu vēsturnieku darbos. – 46. lpp.
Pētniecība bijušajā PSRS. – 53. lpp.

1. Latvija cara impērijā. – 59. lpp.
2. Lauku pašvaldības. – 73. lpp.
3. Pilsētu pašvaldības un to vēlēšanas. – 83. lpp.

1. Iedzīvotāju demogrāfiskā aina. – 97. lpp.
2. Pamatiedzīvotāji: latvieši un lībieši. – 111. lpp.

3. Baltvācieši un krievi. – 132. lpp.

Baltvācieši. – 134. lpp.
Krievi. – 144. lpp.

4. Pārējās tautības. – 150. lpp.

5. Lielākās konfesijas. – 164. lpp.

1. Lauku iedzīvotāji gadsimtu mijā. – 172. lpp.
2. Pilsētu iedzīvotāji. – 191. lpp.
3. Latviešu inteliģence. – 209. lpp.

1. Lauksaimniecības stāvoklis. – 220. lpp.
2. Rūpniecība un transports. Ostu loma. Bankas. – 235. lpp.
3. Pilsētu pašvaldību komunālā politika. – 265. lpp.
4. Iekšpolitiskā situācija. – 278. lpp.

1. Tautas izglītība. Augstskolas un zinātne. – 286. lpp.
2. Prese un latviešu grāmatniecība. – 306. lpp.
3. Kultūra. – 313. lpp.

1. Revolūcijas izcelšanās un notikumu attīstība līdz 1905. gada rudenim. – 333. lpp.
2. Revolucionāro cīņu izvēršanās. Bruņotās sacelšanās. – 349. lpp.
3. Revolūcijas apspiešana. – 384. lpp.

1. Iekšpolitiskā situācija pēc revolūcijas. – 402. lpp.
2. Sabiedriski politiskās norises. Konfesiju situācija. – 419. lpp.
3. Rūpniecības, transporta un lauksaimniecības attīstība. Kredītiestādes. – 441. lpp.

1. Izglītība un zinātne. – 476. lpp.
2. Prese un latviešu grāmatniecība jaunajos apstākļos. – 495. lpp.
3. Kultūra. Sports. – 502. lpp.

1. Frontes šķērsotā Latvija. – 537. lpp.
2. Februāra revolūcijas izraisītie demokrātiskie pārkārtojumi. – 584. lpp.
3. Rīgas krišana. Lielinieku diktatūra Ziemeļvidzemē un Latgalē. – 612. lpp.

1. Vācu okupācijas laiks. – 632. lpp.
2. Latviešu kultūra Pirmā pasaules kara laikā. – 653. lpp.
3. Latviešu strēlnieki Krievijā 1918. gadā. – 660. lpp.
4. Valsts dibināšana. – 672. lpp.

Daina Bleiere
Latvijas PSR nomenklatūras veidošanās 1940.–1941. gadā. – 17. lpp.
Aigars Urtāns
Padomju cenzūra Latvijā līdz 1990. gadam. – 50. lpp.
Jānis Viļums
Latvijas Nacionālais leģions: pretpadomju pagrīdes organizācija Latvijā 1940.–1941. gadā. – 77. lpp.
Inesis Feldmanis
Latvijas vāciešu pēcizceļošana 1941. gadā. – 100. lpp.
Kārlis Dambītis
Represijas pret 24. teritoriālā strēlnieku korpusa virsniekiem: Noriļskas Lamas ezera nometne. – 117. lpp.

Kārlis Kangeris
Latvijas valsts tiesiskie, pilsonības un materiālo vērtību jautājumi vācu okupācijas laikā (1941–1945). – 137. lpp.
Dzintars Ērglis
Ebreju slepkavošana 1941. gada vasarā Krustpils ebreju kapsētā. – 173. lpp.
Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs, Rudīte Vīksne
Salaspils nometne: vēstures avoti un historiogrāfiskais materiāls. – 200. lpp.
Uldis Neiburgs
Latvijas Centrālā padome nacistu okupētajā Latvijā (1943–1945): izpētes aktualitātes un rezultāti. – 235. lpp.
Ojārs Stepens
Padomju propaganda Latvijā Vācijas un PSRS kara beigās: 1944. gada jūlijs–1945. gada maijs. – 280. lpp.

Ēriks Jēkabsons
Poļu piedalīšanās nacionālajā pretošanās kustībā Latvijā 1944.–1950. gadā. – 311. lpp.
Ginta Brūmane
Totalitārisma ikonogrāfija: Latvijas padomju politiskais plakāts, 1945.–1965. gads. – 327. lpp.
Antonijs Zunda
Baltijas valstu jautājums un Rietumvalstis detantes veidošanās posma starptautiskajās attiecībās (1963–1969). – 354. lpp.
Aleksandrs Ivanovs
Latvijas PSR historiogrāfija Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas posmā: 1987–1990. – 385. lpp.
Jānis Taurēns
Latvijas neatkarības atjaunošana 1988.–1991. gadā: ārpolitiskās problēmas. – 410. lpp.
Aija Kalnciema
Latvijas valstiskās neatkarības faktiskā atjaunošana: 1990. gada 4. maijs – 1991. gada 21. augusts. – 434. lpp.

Inesis Feldmanis
Baltijas valstu okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti. – 459. lpp.
Heinrihs Strods
Ceļā uz Baltijas valstu 20. gadsimta okupācijas vēsturi. – 468. lpp.
Ervīns Oberlenders
Pretrunīgas atmiņu kultūras Krievijā, Latvijā un Rietumos par Baltijas valstu okupāciju 1940.–1991. gadā. – 480. lpp.
Boriss Sokolovs
Padomju režīmi Baltijas valstīs mūsdienu Krievijas historiogrāfijā. – 487. lpp.
Ronalds Račinsks
Atsevišķas vēsturiskās atmiņas. Dažādas izpratnes par nacismu un padomju noziegumiem. – 495. lpp.
Raimonds Cerūzis
Latvijas okupācijas problēma vācbaltiešu publicistikā pēc Otrā pasaules kara. – 507. lpp.
Jānis Taurēns
Latvijas trešā atmoda: izpētes problēmas. – 520. lpp.
Džons Haidens
Pauls Šīmans – jebkādu totalitārisma izpausmju pretinieks. – 536. lpp.

Kārlis Kangeris
Pilsonība un manta – tiesiskie un valststiesiskie jautājumi vācu okupācijas laikā (1941–1944): Latvijas tirdzniecības flote. – 547. lpp.
Uldis Neiburgs
Nacistiskās Vācijas okupācijas atspoguļojums Latvijas Centrālās padomes dokumentos (1943–1945): avotu un to satura analīze. – 562. lpp.
Juris Pavlovičs
Okupācijas varu maiņa 1941. gada vasarā Vidzemē un Dienvidigaunijā: kopīgais un atšķirīgais. – 576. lpp.
Edvīns Evarts
Pārvaldes vienkāršošana Latvijas ģenerālapgabalā 1942.–1944. gadā. – 581. lpp.
Jevgeņijs Grebeņs
Ostlandes reihskomisariāta vēstures dokumentu apskats Baltkrievijas Republikas arhīvos. – 589. lpp.

Daniels Bočkovskis
“Kopā uz mūžīgiem laikiem”: Padomju okupācija Austrumpolijā Otrā pasaules kara laikā. – 599. lpp.
Juris Ciganovs
Sarkanās armijas gatavošanās iebrukumam Baltijas valstīs 1940. gada jūnijā. – 617. lpp.
Antonijs Zunda
Rietumvalstis un Baltijas valstu okupācijas problēma pēckara posma sākumā (1945–1953). – 622. lpp.
Olafs Mertelsmans
Meklējot piespiedu kolektivizācijas iemeslus Baltijas republikās. – 634. lpp.
Gatis Krūmiņš
Teritorijas pārvaldes organizēšana un vadošo darbinieku atlases politika Latvijā 1944.–1947. gadā. – 641. lpp.
Ritvars Jansons
Padomju represijas okupētā Latvijā 1944.–1945. gadā. – 665. lpp.
Veronika Sajadova
1949. gada deportācija – Latvijas lauksaimniecības sovetizācijas pamats. – 672. lpp.
Jeļena Zubkova
“Cita PSRS”? Padomju projekta realizācijas īpatnības Baltijas republikās (1950–1960). – 677. lpp.
Ilgvars Butulis
Dažas nacionālkomunisma izpausme žurnālā “Zvaigzne” (1956–1959). – 696. lpp.
Ainārs Bambals
Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas iznīcinātāju bataljonu darbība (1944–1956) – kolaborācijas vēstures piemērs. – 709. lpp.
Argita Daudze
Latviešu trimda Zviedrijā un PSRS darbība pret to 20. gadsimta 70.–80. gados. – 721. lpp.
Ārons Šneijers
Ebreju un padomju varas savstarpējās attiecības Baltijas valstīs 1945.–1990. gadā. – 733. lpp.

Inesis Feldmanis
Vācijas nostāja pret Latvijas okupāciju un sovetizāciju (1940–1941). – 17. lpp.

Juris Pavlovičs
Latvijas apriņķu administrācija vācu okupācijas civilpārvaldes ieviešanas laikā. – 47. lpp.
Kārlis Kangeris
Latviešu leģions – vācu okupācijas varas politikas diktāts vai latviešu “cerību” piepildījums. – 62. lpp.
Uldis Neiburgs
Pretošanās kustība nacionālsociālistiskās Vācijas okupētajā Latvijā (1941–1945): mazpētīti aspekti un to izpratne mūsdienās. – 98. lpp.

Antonijs Zunda
Baltijas jautājums un Rietumvalstis pēckara pirmā atkušņa un jaunu saspīlējumu posmā (1954–1961). – 139. lpp.
Aleksandrs Ivanovs
Latvijas vēsture 20. gadsimta 60. gados – 80. gadu vidū: izpētes gaita un rezultāti (historiogrāfisks apskats). – 188. lpp.
Gatis Krūmiņš
Lauksaimniecības politika Latvijā: 1985–1989. – 242. lpp.

Jānis Taurēns
Latvijas ārpolitika 1938.–1940. gadā: problēmas historiogrāfijā. – 271. lpp.
Ilgvars Butulis
Otrais pasaules karš Latvijas militāro žurnālu atspoguļojumā (1939–1940). – 289. lpp.
Jānis Ķeruss
Latvijas neitralitāte Otrā pasaules kara sākumā: priekšstati un realitāte. – 303. lpp.
Argita Daudze
Zviedrijas diplomātisko misiju vērtējums par situāciju Latvijā 1939.–1940. gadā. – 320. lpp.
Kārlis Kangeris
Vācijas–PSRS un Zviedrijas–PSRS 1941. gada slepenie līgumi par Latviju/Baltijas valstīm. – 332. lpp.

Juris Ciganovs
Latvijas armijas materiāli tehnisko līdzekļu un īpašumu pārņemšana pēc padomju okupācijas 1940. gadā. – 345. lpp.
Olafs Mertelsmans
Pāreja uz plānveida ekonomiku un ekonomiskā ekspluatācija: Igaunijas pieredze 1940.–1941. gadā. – 349. lpp.
Rasa Pārpuce
Vācu izceļotāju kultūras vērtības Baltijā: 1940. gada jūnijs – 1941. gada jūnijs. – 376. lpp.
Aigi Rahi-Tamma
“Īpašie uzdevumi” padomju aizmugurē. Arhīvu nodaļas darbība: 1941–1944. – 384. lpp.
Antonijs Zunda
Lielbritānija starp de facto un de iure Baltijas valstu okupācijas un aneksijas atzīšanas jautājumā Otrā pasaules kara sākumposmā (1940–1941). – 400. lpp.

Inesis Feldmanis
Latvija Otrajā pasaules karā: uztveres versijas un izpētes problēmas. – 419. lpp.
Boriss Sokolovs
Baltijas valstis Otrajā pasaules karā mūsdienu Krievijas sabiedriskās domas skatījumā. – 432. lpp.
Uldis Neiburgs
Pretošanās kustība nacistu okupētajās Baltijas valstīs (1941–1945): teorētiskās problēmas un praktiskie risinājumi. – 440. lpp.
Kaspars Zellis
Atbrīvošanas un brīvības tematika okupācijas varu propagandā: Latvijas piemērs nacistu okupācijas laikā (1941–1945). – 455. lpp.
Tomass Hīo
Vācu armijas grupas “Ziemeļi” militārās varas iestādes Igaunijas teritorijā 1941.–1944. gadā: vācu militārā okupācija Igaunijā Hāgas konvencijas “Sauszemes kara likumi un paradumi” skatījumā. – 465. lpp.
Arūns Bubnis
Lietuviešu policijas bataljoni Latvijā 1944.–1945. gadā. – 481. lpp.
Arkadjušs Adamčiks
Baltijas valstis un Baltijas jūras reģions Pilsudska sekotāju ģeopolitiskajās koncepcijās Otrā pasaules kara laikā. – 488. lpp.
Andriejus (Andrus) Stoļarovs
12. lietuviešu policijas bataljons Otrajā pasaules karā (1941–1945). – 503. lpp.
Jevgeņijs Grebeņs
Ostlandes iedzīvotāju ikdienas dzīves aspekti (Baltkrievijas ģenerālapgabala piemērs). – 520. lpp.
Viktors Duks
Otrā pasaules kara norise Latvijā: militārās arheoloģijas devums un iespējas. – 530. lpp.
Heinrihs Strods
PSRS kaujinieki Latvijā (1941–1945). – 540. lpp.

Ilze Jermacāne
Sarkanās armijas 201. latviešu strēlnieku divīzija (1941. gada augusts – 1942. gada oktobris) Latvijas Valsts arhīva dokumentos: avoti, informācija, nozīme. – 549. lpp.
Valdis Kuzmins
15. latviešu SS brīvprātīgo divīzija Veļikajas upes pozīcijās (1944. gada 1. marts – 14. aprīlis): zaudējumu analīze. – 570. lpp.
Darjušs Roguts
Latvieši padomju pārbaudes – filtrācijas nometnēs pēc Otrā pasaules kara. – 581. lpp.

Aivars Stranga
Holokausts vācu okupētajā Latvijā: 1941–1945. – 21. lpp.
Andrievs Ezergailis
Štālekera ziņojumi: holokausta vēstures pirmavots un atslēga. – 30. lpp.
Rebeka Margoliss, Edvards Anderss
Linkimera dienasgrāmata: kā vienpadsmit ebreji pārdzīvoja holokaustu. – 48. lpp.
Aigars Urtāns
Holokausts Latvijas provincē: Abrenes apriņķis. – 72. lpp.
Aigars Urtāns
Ebreju slepkavošana Madonas apriņķī. – 95. lpp.
Aigars Urtāns
Ebreju īpašumu ekspropriācija Ludzas un Madonas apriņķī vācu okupētajā Latvijā. – 118. lpp.

Metjū Kots
Kādas saistības pastāvēja starp holokaustu Baltijas telpā un SS plāniem okupētajā Norvēģijā? – 139. lpp.
Sergejs Novikovs
Holokausts nacistu okupētajā Baltkrievijā un Latvijā (1941–1944): historiogrāfijas komparatīvā analīze. – 162. lpp.

Gabriels Civjans – ala Gunārs Cīrulis
(publicēšanai sagatavojis, tulkojis un komentējis Andrievs Ezergailis). – 177. lpp.
Ebreju darbaspēka izmantošana Rīgas geto likvidācijas fāzē
(publicēšanai sagatavojis, tulkojis un komentējis Kārlis Kangeris). – 186. lpp.

Josifs Ročko
No Daugavpils holokausta vēstures. – 213. lpp.
Josifs Ročko
Tas notika Preiļos. – 240. lpp.
Uldis Lasmanis
Holokausts Jēkabpils pilsētā. – 260. lpp.
Uldis Lasmanis
Holokausta upuri un izglābušies Jēkabpilī. – 287. lpp.

Jānis Britāns
Liecinieku vairs nav... – 331. lpp.
Atmiņas par Latgales ebreju bēgļu likteni 1941–1945
(publicēšanai sagatavojis Josifs Ročko). – 340. lpp.

Padomju valdības plāni Baltijā pirmajā okupācijas gadā. – 17. lpp.
ASV, Lielbritānija un Baltijas valstu okupācija. – 47. lpp.

Nacistu ieceres, situācija un iedzīvotāju noskaņojums Latvijā. 1941–1943. – 73. lpp.
Latvijas Zemes pašpārvalde. 1942–1945. – 93. lpp.
Latviešu SS brīvprātīgo leģions. 1942–1943. – 156. lpp.
Nacistu attieksme pret Latvijas valstiskumu un autonomijas jautājums. 1941–1943. – 173. lpp.
Lielbritānija, ASV un Baltijas jautājums. – 190. lpp.

PSRS okupācijas režīma cīņa pret bruņoto pretošanos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. 1946–1952. – 201. lpp.
Padomju režīma īstenotā politika pret Baznīcu. 1945–1947. – 277. lpp.
ASV, Lielbritānija un Baltijas jautājums. 1946–1950. – 337. lpp.
Lielbritānija un Baltijas valstu zelts. 1965–1968. – 361. lpp.

Gints Zelmenis
Kultūras pārraudzība un cenzūra Latvijā padomju okupācijas apstākļos 1940.–1941. gadā. – 15. lpp.

Inesis Feldmanis
Nacistu okupācijas politika Baltijā (1941–1945): koncepcija un izpausmes. – 47. lpp.
Kaspars Zellis
Nacionālsociālistiskās Vācijas propaganda okupētajā Latvijā 1944.–1945. gadā. – 61. lpp.
Kārlis Kangeris
Baltvācieši Latvijas ģenerālapgabalā (1941–1945): labi okupācijas varas “kalpi” vai Latvijā nevēlamas vācu tautības grupas piederīgie? – 84. lpp.
Uldis Neiburgs
Latviešu pretestības kustības dalībnieku apvienība (LPKDA) un tās dokumenti par pretošanās kustību nacistu okupētajā Latvijā (1941–1945). – 122. lpp.
Andris Kūla
Metropolīts Sergijs un Pareizticīgo baznīca nacistu okupētajā Latvijā (1941–1944). – 171. lpp.
Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs, Rudīte Vīksne
Salaspils nometne nacionālsociālistiskās Vācijas administrācijas plānos un soda nometņu tipoloģijā (1941–1942). – 216. lpp.

Juris Pavlovičs
Latvijas reokupācija 1944–1946: historiogrāfijas apskats. – 253. lpp.
Antonijs Zunda
Baltijas jautājums un Rietumvalstis: 40. gadu otrā puse – 50. gadu sākums. – 271. lpp.
Aleksandrs Ivanovs
Padomju politika Latvijā 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē – 80. gadu vidū: izpētes gaita, rezultāti un turpmākā perspektīva (historiogrāfisks apskats). – 305. lpp.
Daina Bleiere
Latvijas Komunistiskās partijas organizācijas skaitliskais, nacionālais un sociālais sastāvs 1944.–1949. gadā. – 356. lpp.
Ainārs Bambals
Latvijas PSR Valsts Drošības ministrijas iznīcinātāju bataljonu komandējošais un algotais sastāvs (1944–1953): Struktūranalīze. – 374. lpp.
Ritvars Jansons
Kriminālvajāšana par pretpadomju propagandu un aģitāciju PSRS/Latvijas PSR: 1953–1967. – 401. lpp.
Heinrihs Strods
Trimdas izdevumu cenzūra Latvijas PSR (1958–1990). – 425. lpp.
Ilgvars Butulis
Ārzemju informācija žurnālā “Zvaigzne”: 1956–1959. – 452. lpp.

Irēna Šaicāne
Viļakas jauniešu nevardarbīgās pretošanās organizācijas 1945. gadā. – 475. lpp.

Aleksandrs Ivanovs
Nacionālā pretošanās Latvijā 20. gadsimta 40.–80. gados Latvijas historiogrāfijā. – 27. lpp.
Antonijs Zunda
Lielbritānijas un Padomju Savienības abpusējās finansiālās pretenzijas un Latvijas zelts. – 71. lpp.
Ojārs Stepens
Padomju propaganda Latvijā Vācijas un PSRS kara sākumā: 1941. gada 22. jūnijs – 8. jūlijs. – 99. lpp.

Inesis Feldmanis
Vācu okupācijas politika Baltijā (1941–1945): vispārējās tendences un specifiskās iezīmes. – 121. lpp.
Juris Pavlovičs
Okupācijas varu maiņa Zemgalē 1941. gada vasarā: Jelgavas apriņķis: 1941. gada jūnija beigās – jūlija sākumā. – 134. lpp.
Heinrihs Strods
Literatūra un avoti par PSRS kaujiniekiem Latvijā 1941.–1945. gadā. – 153. lpp.
Kārlis Kangeris
Baigā gada izpēte vācu okupācijas laikā: vēsture starp zinātni un propagandu. – 190. lpp.
Kaspars Zellis
Nacionālsociālistiskās Vācijas propaganda okupētajā Latvijā 1942.–1943. gadā. – 219. lpp.

Ritvars Jansons
Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāts: 1944–1945. – 251. lpp.
Ainārs Bambals
Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas iznīcinātāju bataljoni: 1944–1956. – 277. lpp.
Dzintars Ērglis
Padomju režīma arestētie Latvijas Centrālās padomes aktīvisti un atbalstītāji (1944–1953): struktūranalīze. – 323. lpp.
Raitis Ābelnieks, Aigars Urtāns
Nacionālā pretošanās kustība un padomju okupācijas represīvo iestāžu pretdarbība Bauskas apriņķī/rajonā (1944. gads – 50. gadu vidus). – 356. lpp.
Jānis Stradiņš
Staļina režīma attieksme pret Latvijas zinātniekiem un akadēmiskajām aprindām (1944–1953). – 408. lpp.
Aldis Bergmanis, Indulis Zālīte
Latvijas PSR Valsts drošības komiteja un sabiedrības ideoloģiskā kontrole (1965–1990). – 449. lpp.

Inesis Feldmanis
Nacistu okupācijas politika Latvijā: izpētes rezultāti (ziņojums Latvijas Vēsturnieku komisijas 2006. gada 3. jūlija sēdē). – 503. lpp.
Krājuma rakstu autori. – 506. lpp.

Aivars Stranga
Holokausta vēstures pētniecība un holokausta piemiņa Latvijā. – 13. lpp.
Emanuels Zingeris
Lietuvas Starptautiskās vēsturnieku komisijas sagatavotie ziņojumi par nacistu okupāciju Lietuvā. – 33. lpp.
Andrievs Ezergailis
Zināšanas par holokaustu 1941. gadā. – 38. lpp.
Josifs Ročko

Ebreju iznīcināšana Ilūkstes apriņķī 1941. gadā (vietējo iedzīvotāju atmiņas). – 49. lpp.

Andrievs Ezergailis
Sešas versijas par holokaustu Latvijā. – 65. lpp.
Grigorijs Smirins
Rīgas ebreji nacistiskās okupācijas laikā (1941–1944). – 83. lpp.
Aigars Urtāns
Ebreju tautības civiliedzīvotāju slepkavošana Kuldīgas apriņķī. – 118. lpp.
Eva Treiģe-Treide, Ēriks Prokopovičs, Andis Jēkabsons
Valdemārpils ebreju kopienas liktenis un ebreju īpašuma ekspropriācija. – 137. lpp.
Andris Tomašūns
Jelgavā nogalinātie ebreji: padomju un nacistu dati. – 162. lpp.
Dzintars Ērglis
Holokausts Krustpils pagastā 1941. gada vasarā: Piejūtu un Smanu sādža. – 185. lpp.
Rudīte Vīksne
Holokausts Latvijas mazpilsētās: pētniecības problēmas un rezultāti. – 217. lpp.

Uldis Lasmanis
Holokausts Viesītes mazpilsētā. – 239. lpp.
Uldis Lasmanis
Holokausts Jēkabpils apriņķa pagastos. – 273. lpp.

Elmāra Rivoša atmiņas (fragmenti). – 313. lpp.
Krājuma rakstu autori. – 382. lpp.

Heinrihs Strods
Nacionālie un padomju partizāni Baltijā 1941.–1956. gadā: kopējais un atšķirīgais. – 19. lpp.
Boriss Sokolovs
Pretošanās kustība Padomju Savienībā un Austrumeiropas valstīs pēc Otrā pasaules kara Krievijas historiogrāfijā. – 36. lpp.
Ronalds Račinsks
Komunistiskā režīma noziegumi Lietuvā pēc Otrā pasaules kara un nacionālā pretošanās kustība: Lietuvas Starptautiskās vēsturnieku komisijas secinājumi. – 45. lpp.
Janušs Vrubels
Poļu pretošanās komunistiskajam režīmam pēc Otrā pasaules kara. – 64. lpp.
Vitālijs Skalabans
Pretpadomju pretošanās kustība Baltkrievijā pēc Otrā pasaules kara. – 83. lpp.
Raitis Ābelnieks
Nacionālās bruņotās pretošanās kustības īpatnības Bauskas apriņķī (1944–1950). – 88. lpp.
Ritvars Jansons
Čekistu militārās operācijas pret Latvijas nacionālajiem partizāniem (1944–1956). – 96. lpp.
Zigmārs Turčinskis
Čekas aģentu kaujinieku loma Latvijas Nacionālo partizānu apvienības sagrāvē (1944–1953). – 104. lpp.
Aldis Bergmanis
Latvijas PSR slepenā dienesta cīņa ar Latvijas nacionālajiem partizāniem 1953. gadā. – 116. lpp.
Bjerns M. Felders
Pagrīdes sakaru tīkls: Latvijas pretpadomju pretošanās kustības nacionālie un starptautiskie kontakti (1944–1950). – 124. lpp.
Aleksandrs Ivanovs
Nacionālā pretošanās kustība Latvijā pēc Otrā pasaules kara Latvijas historiogrāfijā (40. gadu otrā puse – 80. gadu otrā puse). – 136. lpp.
Ainārs Bambals
Lietiskie pierādījumi Latvijas PSR VDK krimināllietās – nacionālo partizānu vēstures avots (1944–1956). – 154. lpp.
Inese Dreimane
Nacionālie partizāni Ziemeļlatgales iedzīvotāju atmiņās. – 178. lpp.

Ziemeļlatgales iedzīvotāju atmiņas (Ineses Dreimanes komentārs). – 191. lpp.
PSRS IeTK (VDM) iekšējā karaspēka 4. un 5. divīzijas vienību dislokācija un darbība Baltijas valstīs 1945.–1951. gadā (publicēšanai sagatavojis Heinrihs Strods). – 241. lpp.

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes premjerministra Tonija Blēra 2005. gada 15. februāra vēstule. – 29. lpp.
Itālijas Republikas prezidenta Karlo Čampi 2005. gada 25. februāra vēstule. – 33. lpp.
Austrijas Republikas prezidenta Heinca Fišera 2005. gada 1. marta vēstule. – 37. lpp.
Šveices Konfederācijas prezidenta Zamuela Šmida 2005. gada 2. marta vēstule. – 41. lpp.
Dānijas Karalistes premjerministra Andersa Foga Rasmusena 2005. gada 4. marta vēstule. – 45. lpp.
Nīderlandes Karalistes premjerministra Jana Pētera Balkenendes 2005. gada 4. marta vēstule. – 49. lpp.
Īrijas Republikas premjerministra Bertija Aherna 2005. gada 4. marta vēstule. – 53. lpp.
Horvātijas Republikas prezidenta Stjepana Mesiča 2005. gada 8. marta vēstule. – 57. lpp.
Norvēģijas Karalistes premjerministra Hjella Magnes Bunnevīka 2005. gada 9. marta vēstule. – 65. lpp.
Francijas Republikas prezidenta Žaka Širaka 2005. gada 10. marta vēstule. – 69. lpp.
Vatikāna Valsts sekretāra kardināla Andželo Sodano 2005. gada 10. marta vēstule. – 75. lpp.
Čehijas Republikas prezidenta Vāclava Klausa 2005. gada 11. marta vēstule. – 79. lpp.
Islandes Republikas premjerministra Haldūra Asgrimsona 2005. gada 14. marta vēstule. – 87. lpp.
Vācijas Federatīvās Republikas prezidenta Horsta Kēlera 2005. gada 16. marta vēstule. – 91. lpp.
Somijas Republikas prezidentes Tarjas Halonenas 2005. gada 22. marta vēstule. – 95. lpp.
Kanādas premjerministra Pola Martina 2005. gada 22. marta vēstule. – 99. lpp.
Vācijas Federatīvas Republikas Federāla kanclera Gerharda Šrēdera 2005. gada 24. marta vēstule. – 103. lpp.
Spānijas Karalistes premjerministra Hosē Luisa Rodrigesa Sapatēro 2005. gada 28. marta vēstule. – 107. lpp.
Turcijas Republikas prezidenta Ahmeta Nedždeta Sezera 2005. gada 29. marta vēstule. – 113. lpp.
Zviedrijas Karalistes premjerministra Jērana Pēšona 2005. gada 31. marta vēstule. – 117. lpp.
Bulgārijas Republikas prezidenta Georgija Parvanova 2005. gada marta vēstule. – 121. lpp.
Ungārijas Republikas prezidenta Ferenca Madla 2005. gada 6. aprīļa vēstule. – 125. lpp.
Grieķijas Republikas prezidenta Karola Papulija 2005. gada 18. aprīļa vēstule. – 135. lpp.
Portugāles Republikas prezidenta Žorža Fernandu Branku de Sampaiju 2005. gada 20. aprīļa vēstule. – 139. lpp.
Beļģijas Karalistes premjerministra Gija Ferhofštata 2005. gada 26. aprīļa vēstule. – 143. lpp.
Igaunijas Republikas prezidenta Arnolda Rītela 2005. gada 28. aprīļa vēstule. – 149. lpp.
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Džordža V. Buša 2005. gada 29. aprīļa vēstule. – 155. lpp.
Japānas premjerministra Juničiro Koizumi 2005. gada 6. maija vēstule. – 159. lpp.
Lietuvas Republikas prezidenta Valda Adamkus 2005. gada 11. maija vēstule. – 165. lpp.

Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Džordža V. Buša runa Rīgā 2005. gada 7. maijā. – 171. lpp.
Polijas Republikas prezidenta Aleksandra Kvasņevska uzruna par godu Otrā pasaules kara noslēguma 60. gadadienai Vroclavā 2005. gada 7. maijā. – 187. lpp.
Eiropas Savienības Komisijas paziņojums Eiropas dienā, 2005. gada 9. maijs. – 199. lpp.
Eiropas Parlamenta rezolūcija par 60. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām, 2005. gada 12. maijs. – 205. lpp.
ASV Senāta vienlaicīgā rezolūcija nr. 35 par Baltijas valstu nelikumīgo okupāciju, 2005. gada 19. maijs. – 211. lpp.
Krievijas Federācijas Valsts Domes paziņojums “Par mēģinājumiem falsificēt vēsturi”, 2005. gada 27. maijs. – 217. lpp.

Aleksandrs Ivanovs
Okupācijas varu maiņa Latvijā 1940.–1945. gadā Latvijas historiogrāfijā. – 11. lpp.
Antonijs Zunda
Baltijas valstis un Apvienotā Karaliste Otrā pasaules kara sākumā (1939–1941). – 73. lpp.

Inesis Feldmanis
Nacistu okupācijas politika Latvijā, Lietuvā un Igaunijā (1941–1945): salīdzinošs raksturojums. – 93. lpp.
Heinrihs Strods
Latvijas pirmās padomju okupācijas aktīvistu vajāšanas (1941. gada 23. jūnijs – 1945. gads). – 106. lpp.
Juris Pavlovičs
Okupācijas varu maiņa Rīgā 1941. gada vasarā. – 205. lpp.
Kaspars Zellis
Nacionālsociālistiskās Vācijas propaganda okupētajā Latvijā (1941. gada jūnijs–decembris). – 235. lpp.
Kārlis Kangeris
Policijas struktūras Latvijā vācu okupācijas laikā (1941–1945). – 278. lpp.
Inese Dreimane
Sieviešu sadarbība ar nacistu represīvajām struktūrām Latvijā 1941.–1944. gadā. – 319. lpp.
Uldis Neiburgs
Latvijas Republikas diplomāti Rietumos un Latvijas Centrālā padome (1943–1944): politiskā nostāja, pretrunas un risinājumi. – 369. lpp.

Ritvars Jansons
Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas ietekme uz Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta darbību (1944–1945). – 395. lpp.
Jānis Riekstiņš
Latvijas iedzīvotāju mobilizācija Sarkanajā armijā (1944–1945). – 415. lpp.

Alfreds Erihs Senns
Baltijas kaujas lauks. – 15. lpp.
Arvids Anušausks
Padomju režīma veiktās militārpersonu un civiliedzīvotāju slepkavības. – 31. lpp.
Ksenija Petročenko
Nošķirto ģimeņu problēmas un to piemērošanās jaunajiem apstākļiem. – 44. lpp.

Inesis Feldmanis
Nacistu okupācijas politika Latvijā (1941–1945): pētniecības problēmas, iespējamie risinājumi un varianti. – 53. lpp.
Antonijs Zunda
Baltijas valstu problēma un Lielbritānija Otrā pasaules kara gados (1939–1945). – 71. lpp.
Boriss Sokolovs
Baltijas valstis (1939–1945) Krievijas historiogrāfijā: kontrnacionālisms. – 92. lpp.
Marku Jokisipile
Somija un Baltijas republikas Padomju Savienības un Vācijas spīlēs (1939–1944). – 99. lpp.
Kārlis Kangeris
1995.–2004. gadā ārzemēs publicētie vēstures pētījumi par vācu okupācijas laiku Latvijā/Baltijā. – 126. lpp.
Juris Pavlovičs
Okupācijas varu maiņa Rīgas apriņķa austrumu daļā – neitrālās zonas fenomens (1941. gada 28. jūnijs – 6. jūlijs). – 144. lpp.
Uldis Neiburgs
Latvijas Republikas diplomāti Rietumos un nacistu okupētā Latvija (1941–1945): avoti un izpētes iespējas. – 154. lpp.

Heinrihs Strods
Latvijas sovetizācija (1944–1959). – 173. lpp.
Daina Bleiere
Pēckara posms (1944–1953) Baltijas valstu vēsturē: aktuālie pētniecības virzieni un problēmas. – 193. lpp.
Ritvars Jansons
Latvijas PSR drošības iestāžu vēstures pētīšanas rezultāti un perspektīvas. – 211. lpp.

Inesis Feldmanis
Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti. – 225. lpp.
Inesis Feldmanis, Kārlis Kangeris
Par Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. – 236. lpp.

Irēne Šneidere
Padomju pirmā okupācija Latvijā: daži aspekti. – 13. lpp.
Heinrihs Strods
Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums – 1941. gads). – 26. lpp.
Dzintars Ērglis, Irēne Šneidere, Rudīte Vīksne, Arturs Žvinklis
Padomju represijas Latvijā 1940. gada jūnijā–augustā: struktūranalīze. – 99. lpp.
Jānis Stradiņš
Totalitāro okupācijas režīmu represijas pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940–1945). – 130. lpp.
Valters Ščerbinskis
Latvijas akadēmiskās mūža organizācijas un to biedru liktenis (1940–1945). – 165. lpp.

Antonijs Zunda
Vācu nacistu okupācijas politika Latvijā padomju historiogrāfijas skatījumā. – 189. lpp.
Juris Pavlovičs
Okupācijas varu maiņa Latgalē 1941. gada vasarā. – 210. lpp.
Uldis Neiburgs
Nacistu okupētā Latvija Rietumu sabiedroto skatījumā (1941–1945). – 257. lpp.
Edvīns Evarts
Reprivatizācija vācu okupācijas laikā Latvijā (1941–1944). – 287. lpp.
Ēriks Jēkabsons
Baltkrievu sabiedriski politiskā darbība Latvijā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1941.–1945. gadā. – 306. lpp.
Kārlis Kangeris
Latviešu policijas bataljoni lielajās partizānu apkarošanas akcijās 1942. un 1943. gadā. – 332. lpp.
Bjerns Mihaels Felders
Operācija “Mežakaķis”. SS-Jagdverband Ost un pretpadomju partizānu sagatavošana Latvijā (1944–1945). – 358. lpp.

Aleksandrs Ivanovs
Latvijas sovetizācija 1944.–1956. gadā Latvijas padomju historiogrāfijas skatījumā. – 389. lpp.
Ilgvars Butulis
Padomju kultūrpolitikas aspekti dažos latviešu padomju preses izdevumos (1945–1949). – 427. lpp.
Ritvars Jansons
Totalitārā režīma represīvo institūciju mijiedarbība un nozīme sabiedrības pārvaldē Latvijas PSR (1945–1959). – 442. lpp.
Daina Bleiere
Tautas tiesnešu un prokuroru darbība apriņķos/lauku rajonos (1944–1953). – 489. lpp.
Jānis Riekstiņš
Deportēto Latvijas pilsoņu centieni atgūt zaudēto īpašumu (1953–1959). – 510. lpp.
Aldis Bergmanis, Indulis Zālīte
Latvijas PSR Valsts drošības komitejas nozīmīgākie darbības virzieni (1960–1964). – 537. lpp.

Aivars Stranga
Holokausta pētniecības problēmas. – 17. lpp.
Marģers Vestermanis
Koncentrācijas nometne “Riga-Kaiserwald” (daži nometnes vēstures aspekti). – 32. lpp.
Rudīte Vīksne
Ebreju iznīcināšana Latvijas mazpilsētās: pētniecības problēmas un rezultāti. – 41. lpp.
Ārons Šneijers
Holokausts Ludzā: ebreji un citu tautību iedzīvotāji. – 49. lpp.
Dzintars Ērglis
Holokausts un ebreju īpašumu ekspropriācija Krustpilī. – 60. lpp.
Peters Kleins
Kā pārvaldīt geto: municipālās administrācijas okupētajā Rīgā un Lodzā un “galīgais atrisinājums”. – 82. lpp.
Anatolijs Podoļskis
Kolaborācijas un ebreju glābšanas problēmas Latvijā un Ukrainā vācu okupācijas laikā: salīdzināmā analīze. – 87. lpp.
Kārlis Kangeris
Trešā Reiha dokumenti par ebreju situāciju Latvijā: 1940. gada jūnijs–1941. gada jūnijs. – 93. lpp.
Josifs Ročko
Holokausts mūsdienu sabiedrības apziņā. – 106. lpp.
Dzintars Ērglis
Ventspils apriņķa Dundagas pagasta ebreju liktenis: 1941. gada vasara. – 112. lpp.
Arturs Žvinklis
Foto un kino dokumenti par holokaustu Latvijā. – 164. lpp.
Aigars Urtāns
Ieskats holokausta pētniecībā Bauskas, Valmieras un Ludzas apriņķī. – 187. lpp.
Meijers Melers
Latvijas ebreju masu kapi un kapsētas. – 196. lpp.

Aivars Stranga
Holokausts Latvijā: 1941–1945. – 209. lpp.
Aigars Urtāns
Ebreju tautības civiliedzīvotāju slepkavošana Latvijas provincē: Ludzas apriņķis. – 225. lpp.
Ēriks Prokopovičs, Andis Jēkabsons
Talsu apriņķa Valdemārpils pilsētas ebreju iznīcināšana 1941. gada vasarā. – 255. lpp.
Uldis Lasmanis
Nairi pilsētas ebreju kopienas gals (holokausts Jaunjelgavā). – 278. lpp.
Irēne Šneidere
Ebreju politisko krimināllietu izmeklēšana Latvijas PSR 1953. gada sākumā. – 358. lpp.

Deizija Branda-Šveigere
Atmiņas par Ungārijas ebreju deportāciju uz Latviju 1944. gada vasarā. – 379. lpp.

Jakovs Karasins
Otrā pasaules kara sākums un nacistiskās okupācijas periods. – 387. lpp.

Antonijs Zunda
Vācijas okupācijas varas politika Latvijā (1941–1945): vērtējums historiogrāfijā. – 17. lpp.
Dmitrijs Oļehnovičs
Karikatūra kā “kara ierocis”: dažas tendences nacionālsociālistiskajā propagandā. – 30. lpp.
Irēna Saleniece
Vērmahta karavīri Latvijas iedzīvotāju atmiņā (pēc mutvārdu vēstures avotiem). – 40. lpp.
Uldis Neiburgs
ASV izlūkdienests OSS un tā dokumenti par Latviju nacistu okupācijas laikā (1941–1945). – 48. lpp.

Inesis Feldmanis
Vācu okupācija Latvijā (1941–1945): izpētes aktuālās problēmas un risinājumi. – 59. lpp.
Heinrihs Strods
Pirmā boļševiku okupācijas gada darbinieku un padomju varas atbalstītāju liktenis 1941.–1945. gadā. – 72. lpp.
Kārlis Kangeris
Igaunijas Zemes pašpārvalde pirms 1942. gada 7. marta reformas: skatiens no Latvijas. – 83. lpp.
Edvīns Evarts
Vācu okupācijas varas ekonomiskā politika Latvijā Otrā pasaules kara laikā . – 100. lpp.
Juris Pavlovičs
Okupācijas varu maiņas īpatnības Liepājā un tās tuvākajā apkārtnē: aktīvās karadarbības faktoru analīze. – 108. lpp.

Andrievs Ezergailis
Kolaborācija vācu okupētajā Latvijā: piedāvāta, bet noraidīta. – 119. lpp.
Aleksandrs Kokurins
Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta galvenie darbības virzieni 1940.–1941. gadā. – 141. lpp.
Roberts G. Vaits
Pretvācu noskaņojums Latvijā (1941–1944). – 154. lpp.
Katrīna Reihelte
Latvijas neatkarības dienas – 18. novembra nozīme nacistu politikā (1941–1943). – 177. lpp.
Matss Dēlands
Zviedrijas–Latvijas Palīdzības komiteja, Vācijas–Baltijas un Zviedrijas izlūkdienests un tā saistība ar kara noziedznieku uzņemšanu Zviedrijā. – 188. lpp.
Juoko Talonens
Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca vācu okupācijas laikā (1941–1945). – 197. lpp.
Bjorns Mihaels Felders
SS Jagdverband Ost (1944–1945): gadījumizpēte. – 221. lpp.

Heinrihs Strods
Latvijas okupācijas pirmais posms (1939. gada 23. augusts – 1940. gada sākums). – 13. lpp.
Danute Dūra, Ieva Gundare
Okupācijas vara un Latvijas cilvēks: izmaiņas sabiedrības psiholoģiskajā noskaņojumā (1940–1941). – 88. lpp.

Juris Pavlovičs
Okupācijas varu maiņa Ziemeļkurzemē 1941. gada vasarā. – 143. lpp.
Uldis Neiburgs
Rietumu sabiedroto tēls Latvijā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā: oficiālā propaganda un sabiedrības noskaņojums (1941–1945). – 169. lpp.
Antonijs Zunda
Pretošanās kustība vācu okupētajā Latvijā: nostādnes vēstures literatūrā. – 216. lpp.
Ēriks Jēkabsons
Poļu nacionālā pretošanās kustība Latvijā vācu okupācijas laikā (1941–1944). – 240. lpp.
Kārlis Kangeris

Latviešu policijas bataljonu izveidošanas otrā fāze – “lielvervēšanas” akcija. 1942. gada februāris–septembris. – 277. lpp.
Inesis Feldmanis
Latviešu un citu nevācu tautu ieroču SS vienības Otrajā pasaules karā: formēšana, ideoloģija un cīņas mērķi. – 334. lpp.
Edvīns Evarts
Nacistu ekonomiskā politika okupētajā Latvijā: historiogrāfisks apskats. – 352. lpp.

Aldis Bergmanis, Indulis Zālīte
Okupācijas varas represīvā sistēma: Latvijas PSR Valsts drošības komitejas darbība (1953–1959). – 373. lpp.
Zigmārs Turčinskis
Latvijas Nacionālo partizānu apvienības izveidošanās un darbība Stampaku periodā (1944. gada oktobris – 1945. gada marts). – 433. lpp.
Ritvars Jansons
Bruņotās pretošanās kustības apspiešana pirms Latvijas iedzīvotāju deportācijas 1949. gadā. – 483. lpp.
Daina Bleiere
Zemniecības pretošanās padomju režīma politikai Latvijā (1945–1953). – 509. lpp.
Richards Pētersons
Kultūras pieminekļu aizsardzība Latvijas PSR padomju okupācijas laikā 1944.–1953. gadā: aizsardzības darba organizācija un pieminekļu saraksti. – 554. lpp.
Jānis Riekstiņš
Deportēto Latvijas iedzīvotāju atbrīvošana no specnometinājuma (1953–1959). – 576. lpp.

Avotu apskats. – 24. lpp.
Literatūras apskats. – 29. lpp.
Padomju vēstures literatūra. – 29. lpp.
Emigrācijas vēstures literatūra. – 31. lpp.
Atjaunotās Latvijas Republikas vēstures literatūra. – 36. lpp.
Ārzemju vēstures literatūra. – 38. lpp.

Vēstures literatūra par kureliešiem. – 39. lpp.

Latvijas Centrālās padomes un Kureļa grupas attiecības. – 61. lpp.
Padomju represīvo orgānu arestētie kurelieši. – 75. lpp.

Irēne Šneidere
Padomju okupācijas režīms Latvijā: pētniecības virzieni un problēmas. – 25. lpp.
Heinrihs Strods
Baltijas valstu okupācija: ieskats terminoloģijā, periodizācijā, izpētē. – 35. lpp.
Ervīns Oberlenders
Sovetizācijas instrumenti 1939./40. gadā un pēc 1944./45. gada. – 50. lpp.
Aleksandrs Ivanovs
Vēstures zinātne kā padomju politikas instruments: historiogrāfijas konceptuālais līmenis. – 59. lpp.
Aigi Rahi
Projekts “Igaunijas iedzīvotāju zaudējumu vienots reģistrs”: avoti un izpētes metodes. – 71. lpp.

Daina Bleiere
Tiesnešu un prokuroru korpuss 1940.–1941. un 1944.–1953. gadā. – 83. lpp.
Dāvids Fēsts
Partijas darbinieki Igaunijas laukos 1944.–1950. gadā. – 93. lpp.
Aldis Bergmanis
Politiskās pārmaiņas Latvijā 1953. gadā. – 109. lpp.
Gatis Karlsons
Latviešu jūrnieki: profesiju aizlieguma veidošanās piemērs, 1945.–1953. gads. – 119. lpp.

Arvīds Anušausks
Komunisma noziegumi Lietuvā 1944.–1953. gadā: vēsturiski statistiskais apskats. – 141. lpp.
Jānis Riekstiņš
1949. gada 25. marta deportācija Latvijā. – 162. lpp.
Arturs Žvinklis
Represijas pret Latvijas Republikas parlamentāriešiem pēc Otrā pasaules kara. – 170. lpp.
Aleksandrs Kokurins
Latvijas, Lietuvas, Igaunijas NKVD–IeM cietumi 1944.–1953. gadā. – 185. lpp.
Ainārs Bambals
Latvijas PSR VDM iznīcinātāju bataljonu komandējošā sastāva personas lietas kā vēstures avots, 1944.–1953. gads. – 193. lpp.
Jāks Pihlaus
Bēgšana no okupētās Igaunijas, 1947.–1959. gads. – 203. lpp.

Raita Karnīte
Latvijas tautsaimniecība 1944.–1959. gadā: saimnieciskā politika, tās izpausmes un sekas. – 215. lpp.
Olafs Mertelsmans
Vai Igaunijas rūpniecība pēckara periodā tiešām attīstījās tik strauji? Padomju statistika un daudz reālāka pieeja. – 232. lpp.
Gunārs Baltiņš
Padomju perioda statistikas metodoloģijas specifika. – 243. lpp.
Pēteris Zvidriņš, Edvīns Vītoliņš
Demogrāfiskie zaudējumi un etniskā sastāva izmaiņas Latvijā 1944.–1959. gadā. – 248. lpp.
Pārsla Eglīte
Padomju okupācijas ilglaika demogrāfiskās sekas. – 256. lpp.

Riho Altnurmē
Padomju politika attiecībā pret Igaunijas evaņģēliski luterisko baznīcu 1944.–1949. gadā un tās sekas. – 269. lpp.
Arūns Streikus
Lietuvas katoļu baznīca un padomju režīms 1944.–1953. gadā. – 278. lpp.
Elīza Zikmane
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas attiecības ar valsti 1944.–1959. gadā. – 287. lpp.
Irēna Saleniece
Dažu padomju skolu politikas aspektu realizācija Daugavpilī 1944.–1953. gadā. – 299. lpp.
Jana Dreimane
Rīgas tautas bibliotēkas varas un sabiedrības interešu sadurē 1944.–1953. gadā. – 311. lpp.
Aina Štrāle
Bibliotēkas padomju ideoloģijas gūstā 1944.–1953. gadā. – 319. lpp.
Richards Pētersons
Padomju okupācijas varas politika pieminekļu aizsardzībā 1944.–1953. gadā. – 331. lpp.

Ritvars Jansons
Bruņotās pretošanās kustības Latvijā 1944.–1956. gadā: vēstures izpētes stāvoklis un tālākie pētniecības virzieni. – 343. lpp.
Heinrihs Strods
Baltijas nacionālie partizāni no 1944. līdz 1947. gada janvārim: bruņojums, sastāvs, kaujas. – 358. lpp.
Zigmārs Turčinskis
Latvijas un Igaunijas nacionālo partizānu sadarbība 1945.–1952. gadā. – 382. lpp.
Aleksandrs Daniels
Baltijas pretestības atspoguļojums Krievijas Samizdata cilvēktiesību aizstāvības periodikā 1960.–1980. gadā. – 391. lpp.

Elmārs Pelkaus
Latvijas neatkarīgā valstiskuma ideja bēgļu nometņu laikā 1944.–1949. gadā. – 403. lpp.
Dzintars Ērglis
Latvijas Centrālās padomes darbības atjaunošanas mēģinājumi un tās dalībnieku aresti Latvijā pēc organizācijas sagrāves 1945. gadā. – 414. lpp.
Kārlis Kangeris
Zviedrijas un PSRS attiecības un latvieši Zviedrijā 1941.–1959. gadā. – 427. lpp.
Valters Nollendorfs
Trimdas vēsturiskā apziņa literatūras spogulī 20. gs. 40. un 50. gados: ienaidnieka, varoņa, cietēja un drauga tēls. – 440. lpp.

1. First Year of the German Occupation, 1942. – 3. lpp.
Contents. – 3. lpp.
2. Latvia in the Autumn of 1942. – 110. lpp.
3. Latvia at the Turn of the Year 1942–1943. – 121. lpp.
4. Latvia in August 1943. – 149. lpp.
5. Latvia in March 1944. – 178. lpp.

Rīga Radio Reports, 1942. – 187. lpp.
Rīga Radio Reports, 1943. – 201. lpp.
Rīga Radio Reports, 1944/45. – 260. lpp.

1. The Opinion of Three Latvian Lawyers. – 335. lpp.
2. Minutes of Conference Held on January 29, 1943 between Leaders of the Latvian “Self-Government” and of the General Commissariat. – 343. lpp.

3. Mobilization Order Issued by German Authorities, February 13, 1943. – 350. lpp.
4. Extension of Rights of Latvian and Estonian “Puppet” Governments. – 354. lpp.
5. Identification Cards in the Occupied Eastern Areas. – 359. lpp.
6. Memorandum to Himmler. – 362. lpp.

1. Conditions at the University of Rīga under the Soviet and German Occupations. – 369. lpp.
2. The Church in Latvia during Soviet Russian and German Rule. – 374. lpp.
3. Labor Situation in Latvia in 1943 and 1944. – 384. lpp.
4. Textiles and Wool. – 402. lpp.
5. Farm Economy. – 407. lpp.

1. The Struggle of the Latvian People for National and Political Freedom. – 419. lpp.
2. The Internal Political Situation in Latvia at the End of the Fourth Year of Occupation. – 427. lpp.
3. The Present Military and Political Situation in Latvia. – 432. lpp.
4. Conditions in Latvia and the Situation in Respect to Evacuees in Germany. – 439. lpp.

1. Alfrēds Bīlmanis: Conversations and a Letter. 1942–1944. – 447. lpp.
2. News from Latvia. 1942–1944. – 451. lpp.
3. Latvian Underground. – 462. lpp.

4. Francis Balodis Lecture: The Fate of Latvia. – 468. lpp.
5. Germans in Latvia by A. Jablonskis. A Soviet View. – 471. lpp.
6. Bruno Kalniņš and Alfrēds Bērziņš. – 475. lpp.
7. Baltic Refugees in Sweden. – 478. lpp.

Antisemītisma priekšvēsture. – 11. lpp.
Antisemītisma sākotne. – 13. lpp.
Viduslaiku antisemītisms. – 15. lpp.
Antisemītisms Jaunajos laikos. – 20. lpp.
Antisemītisms pret emancipāciju. – 24. lpp.
Krievijas politiskais un administratīvais antisemītisms.
Pogromi. – 27. lpp.
Rasistiskais antisemītisms. – 32. lpp.
Pēckara nacionālistu antisemītisms. – 34. lpp.
Vācijas nacionālsociālistu antisemītisms un tā noziegumi. – 37. lpp.
Padomju pēckara antisemītisms. – 44. lpp.
Neonacistiskais un posttotalitārais antisemītisms Vācijā. – 50. lpp.
Postkomunistiskais antisemītisms. – 53. lpp.
Avoti un literatūra. – 58. lpp.

Vācu un krievu administratīvais antisemītisms. – 63. lpp.
Politiskā un saimnieciskā antisemītisma ielaušanās Latvijā. – 70. lpp.
Antisemītisms un pretdarbība tam Latvijas Republikā: 1918.–1940. gads. – 81. lpp.
Zem padomju okupācijas sirpja un āmura. – 103. lpp.
Antisemītisma propaganda Latvijā nacistu okupācijas laikā un tās sekas. – 107. lpp.
Antisemītisma propaganda Latvijas ebreju masveida iznīcināšanas laikā: 1941. gada 23. jūnijs – 1941. gada decembris. – 114. lpp.
Antisemītisms Latvijā pēc Rumbulas: 1942.–1945. gads. – 126. lpp.
Anticionistiskā antisemītisma izpausmes Latvijā otrās padomju okupācijas laikā. – 137. lpp.
Latvijas sabiedrības negatīvā attieksme pret antisemītisma recidīviem tautas atmodas un atjaunotās neatkarīgās valsts jauncelsmes laikā: 1988.–2000. gads. – 147. lpp.
Avoti un literatūra. – 160. lpp.

3.1. Dzintara apstrāde apmetnēs uz minerālzemes pacēlumiem. – 21. lpp.
3.2. Klānu apmetnes, kuru kultūrslānis veidojies kūdrā. – 23. lpp.

4.1. Nainiekstes dzintara apstrādes darbnīca. – 31. lpp.
4.2. Zvidzes apmetnes dzintara apstrādes darbnīca. – 46. lpp.
4.3. Piestiņas dzintara apstrādes darbnīca. – 57. lpp.

6.1. Aboras apmetne – dzintara apstrādes vadošā darbnīca. – 69. lpp.

6.1.6. Cauruļveida krelles. – 108. lpp.
6.1.7. Kreļļu virkņu saturētāji. – 113. lpp.
6.1.8. Ripas un riņķi. – 115. lpp.

6.2. Apmetnes hronoloģija. – 118. lpp.

7.1. Pogveida apaļās un četrstūra krelles. – 119. lpp.
7.2. Dzintara cauruļveida krelles. – 125. lpp.
7.3. Dzintara piekariņi. – 126. lpp.

8.1. Asnes apmetne. – 128. lpp.
8.2. Eiņu apmetne. – 132. lpp.
8.3. Dzintara apstrāde Ičas vēlā neolīta apmetnē. – 134. lpp.
8.4. Dzintara apstrāde Lagažas apmetnē. – 144. lpp.
8.5. Malmutas grīvas apmetne. – 148. lpp.

11. Mārtiņsalas pils celtniecība, apbūve. – 64. lpp.
11.1. Apdzīvotības pirmais periods. – 64. lpp.
11.2. Apdzīvotības otrais periods. – 69. lpp.

13.1. Celtnes. – 81. lpp.
13.2. Apkures ierīces. – 82. lpp.
13.3. Viduslaiku piļu raksturojums. – 83. lpp.

14.1. Naglas. – 87. lpp.
14.2. Kniedes. – 88. lpp.
14.3. Skavas. – 88. lpp.
14.4. Dzelzs būvdetaļas. – 88. lpp.
14.5. Atslēgas, slēdzenes. – 89. lpp.

15.1. Arkls, lemeši. – 92. lpp.
15.2. Cirvji. – 95. lpp.
15.3. Lāpstas. – 95. lpp.
15.4. Kapļi. – 96. lpp.
15.5. Kārstuve. – 96. lpp.
15.6. Skrāpis. – 96. lpp.
15.7. Zvārguļi. – 96. lpp.
15.8. Pļaujamie rīki. – 97. lpp.
15.9. Dzirkles, grieznes. – 99. lpp.
15.10. Naži. – 100. lpp.
15.11. Īleni. – 101. lpp.
15.12. Šujamadatas. – 102. lpp.
15.13. Adatu kārbiņas. – 102. lpp.
15.14. Vērpjamās vārpstas skriemeļi. – 103. lpp.
15.15. Māla atsvari aužamiem stāviem. – 104. lpp.
15.16. Amatniecības rīki. – 105. lpp.
15.17. Šķiļamdzelzis. – 106. lpp.
15.18. Zvejas un makšķerēšanas rīki. – 107. lpp.
15.19. Ķemmes. – 107. lpp.

16.1. Bultas. – 111. lpp.
16.2. Šķēpi. – 113. lpp.
16.3. Zobeni. – 115. lpp.
16.4. Zobena maksts gala apkalumi. – 115. lpp.
16.5. Bruņas, vāles galva. – 117. lpp.

17.1. Leduspieši. – 119. lpp.
17.2. Pakavi. – 119. lpp.
17.3. Pieši. – 120. lpp.
17.4. Laužņi, iemauktu apkalumi, kāpslis. – 121. lpp.

18.1. Kaklariņķi. – 123. lpp.
18.2. Kaklarotas. – 125. lpp.
18.3. Važiņas, važturi, važiņu sadalītāji. – 126. lpp.
18.4. Piekariņi. – 127. lpp.

18.4.1. Zoomorfie piekariņi. – 127. lpp.
18.4.2. Zobu un nagu piekariņi. – 133. lpp.
18.4.3. Skanīgie metāla piekariņi. – 134. lpp.
18.4.4. Debesu spīdekļu simboli. – 135. lpp.
18.4.5. Miniatūrie iedzīves priekšmeti. – 137. lpp.
18.4.6. Krustiņi. – 139. lpp.
18.4.7. Piekariņi ar t.s. Rjurikoviču cilts zīmi. – 144. lpp.

18.5. Galvas rotas un dažādi apkalumi. – 144. lpp.
18.6. Gredzeni. – 146. lpp.
18.7. Aproces. – 147. lpp.
18.8. Saktas. – 147. lpp.

18.8.1. Pakavsaktas. – 148. lpp.
18.8.2. Riņķsaktas. – 149. lpp.
18.8.3. Bruņrupuču saktas. – 150. lpp.

18.9. Rotadatas. – 153. lpp.

19.1. Atsvariņi. – 155. lpp.
19.2. Svariņi. – 157. lpp.
19.3. Sudraba stienīši. – 157. lpp.
19.4. Monētas. – 159. lpp.
19.5. Importētie trauki. – 159. lpp.

20.1. Zemkopība. – 161. lpp.
20.2. Lopkopība un medības. – 162. lpp.
20.3. Amatniecība. – 164. lpp.

21.1. Iedzīvotāju etniskais sastāvs 11.–12. gs.. – 167. lpp.
21.2. Sociālā organizācija, etniskās izmaiņas viduslaikos. – 170. lpp.

Daugavas lībiešu arheoloģisko pieminekļu pētniecība 19. gs. un 20. gs. pirmajos gadu desmitos. – 13. lpp.
Daugavas lībiešu arheoloģisko pieminekļu pētniecība 20. gs. 20.–30. gados. – 17. lpp.
Daugavas lībiešu arheoloģisko pieminekļu pētniecība pēc Otrā pasaules kara (1945–1990). – 21. lpp.
Daugavas lībiešu arheoloģisko pieminekļu pētniecība 20./21. gadsimtu mijā. – 29. lpp.

Savrupatradumi. – 34. lpp.
Sistemātiskajos izrakumos atrastās važiņrotas. – 38. lpp.

Bruņrupuču saktas. – 48. lpp.
Važturi. – 106. lpp.
Važiņu sadalītāji. – 150. lpp.
Važiņas. – 172. lpp.
Kreļļu virkņu turētāji. – 183. lpp.
Piekariņi. – 189. lpp.

Bruņrupuču saktu izgatavošana un hronoloģija. – 228. lpp.
Važiņrotu sastāvdaļu izgatavošana un hronoloģija. – 241. lpp.
Važiņu izgatavošana un hronoloģija. – 246. lpp.

Važiņrotu novērtējums. – 251. lpp.
Bruņrupuču saktu un važiņrotu sastāvdaļu savstarpējā korelācija. – 253. lpp.
Bruņrupuču saktas ar važiņrotām Daugavas lībiešu kultūras kontekstā. – 261. lpp.

Jautājums par lībiešu kultūras iedalījumu hronoloģiskajos posmos arheoloģiskajā literatūrā. – 297. lpp.
Daugavas lībiešu sieviešu apbedījumu hronoloģiskie posmi. – 298. lpp.

Lībiešu kultūras parādīšanās Daugavas lejtecē. – 306. lpp.
Lībiešu 1. tipa bruņrupuču saktu parādīšanās. – 316. lpp.
II posma datējums. – 317. lpp.
III posma datējums. – 324. lpp.

Skandināvu bruņrupuču saktu izplatība un loma Austrum- un Ziemeļeiropas sieviešu tērpā. –330. lpp.
“Karēļu” bruņrupuču saktas ar važiņrotu. – 332. lpp.
Bruņrupuču saktas ar važiņrotu Ziemeļkurzemē. – 336. lpp.
Bruņrupuču saktas ar važiņrotu Gaujas lejtecē. – 344. lpp.
Bruņrupuču saktas ar važiņrotu un etniskā vide Daugavas lejtecē vēlajā dzelzs laikmetā. – 347. lpp.
Lībiešu izcelsmes jautājums mūsdienu arheologu un antropologu skatījumā. – 375. lpp.
Bruņrupuču saktu un važiņrotu nozīme lībiešu izcelsmes jautājuma skaidrošanā. – 377. lpp.

Rīgas vārda izcelsmes skaidrojumi un to atbilstība arheoloģiskajām liecībām. – 25. lpp.
Rīgas loma Daugavas lejteces apgabalā 10.–12. gadsimtā. – 37. lpp.
Arheoloģiskās liecības par pirmatnējo zemes līmeni, reljefu un senāko apmetņu vietām tagadējā Vecrīgā. – 52. lpp.
Kā radās un veidojās priekšstats par pirmsvācu Rīgu. – 63. lpp.
Arheoloģiskās liecības par senāko apdzīvotību Rīgas Doma baznīcas apkārtnē. – 97. lpp.
Rīgas Rātslaukuma kultūrslāņa raksturs un veidošanās apstākļi. – 118. lpp.
Rīgas lībieši. – 135. lpp.
Bīskapa Alberta laika Rīgas plānojuma rekonstrukciju meklējumi. – 154. lpp.

Rīgas upes krastmalu izbūves 12.–17. gadsimtā. – 191. lpp.
Senie Rīgas kuģi. – 209. lpp.

Rīgas 12.–14. gadsimta dzīvojamo ēku tipi pēc arheoloģisko izrakumu liecībām. –  225. lpp.
Jaunas atziņas par guļbūvju sienu izveidojumu Rīgā 13.–14. gadsimtā. – 241. lpp.
Koka ēku jumtu māla segumi Rīgā 12.–13. gadsimtā. – 258. lpp.
Zemē iedziļinātas koka statņu ēkas Rīgā 13. gadsimtā. – 264. lpp.
Rīgas 13.–14. gadsimta “mūra nami” (stenhus). – 284. lpp.
Jaunas arheoloģiskas liecības par 13.–14. gadsimta mūra namiem Rīgā. – 317. lpp.

Jauni atklājumi Rīgas 12. gadsimta kapulaukā un to nozīme pilsētas pirmsākumu skaidrojumā. – 331. lpp.
Rīgas lībiešu 12. gadsimta kapulauks. – 343. lpp.

Arheoloģiskās liecības par koku pludināšanu pa Daugavu. – 361. lpp.
Rīgas 12.–13. gadsimta antropomorfie kokgriezumi. – 375. lpp.
Viduslaiku rakstāmrīku – stilu atradumi Latvijā. – 391. lpp.
Antverpenes 16. gadsimta tualetes piederuma atradums Salaspilī. – 410. lpp.
Rīgas vecpilsētā atrastie viduslaiku dzirnavu spēles galdiņi. – 416. lpp.
10.–17. gadsimta gludināmstiklu atradumi Latvijā. – 424. lpp.
13.–14. gadsimta Rīgas keramika ar antropomorfo dekoru. – 436. lpp.
Māju zīmes Rīgā 13.–14. gadsimtā. – 467. lpp.
Bērnu koka rotaļlietas viduslaiku Rīgā. – 477. lpp.
Arheoloģiskās liecības par šaha spēles pirmsākumiem Rīgā. – 485. lpp.
Rīgas 13.–14. gadsimta ragavas. – 495. lpp.
Rīgā atrastā 12. gadsimta kaula pakavsakta. – 503. lpp.
Arheoloģiskās liecības par stikla apstrādi Rīgā 13.–14. gadsimtā. – 510. lpp.
Viduslaika stikla spoguļu un spoguļu ietvaru atradumi Rīgā. – 523. lpp.

Zusammenfassung. – 537. lpp.

2.1. Pūrciema E mītnes pārskalojuma vieta. – 33. lpp.
2.2. Ģipkas B apmetne. – 37. lpp.

2.2.1. Topogrāfija. – 37. lpp.
2.2.2. Stratigrāfija. – 37. lpp.
2.2.3. Izrakumu laukumi, pavardu un mājokļu vietas. – 41. lpp.
2.2.4. Atradumu izplatība. – 48. lpp.
2.2.5. Krama rīki. – 50. lpp.
2.2.6. Akmens rīki. – 52. lpp.
2.2.7. Dzintara rotas. – 53. lpp.
2.2.8. Smilšakmens fragmenti. – 54. lpp.
2.2.9. Kvarcīta plāksnes. – 54. lpp.
2.2.10. Māla sīkplastikas fragmenti. – 55. lpp.
2.2.11. Keramika. – 58. lpp.

3.1. Pūrciema A mītne. – 79. lpp.
3.2. Pūrciema B mītne. – 80. lpp.
3.3. Pūrciema C mītne. – 81. lpp.
3.4. Pūrciema D mītne. – 85. lpp.
3.5. Pūrciema F mītne. – 87. lpp.

4.1. Ģipkas A apmetne. – 97. lpp.
4.2. Jaunatklātās apmetnes. – 145. lpp.

5.1. Antropomorfo figūru klasifikācija. – 150. lpp.
5.2. Māla figūru dzimuma diferenciācija. – 160. lpp.
5.3. Sarkanās krāsas simbolika. – 162. lpp.
5.4. Rituāls Ziemeļkurzemes kāpās. – 164. lpp.
5.5. Simboli uz Ziemeļkurzemes māla figūru sejām. – 166. lpp.
5.6. Ālandu salu māla antropomorfā sīkplastika. – 168. lpp.
5.7. Ziemeļkurzemes māla antropomorfo figūriņu ģenētiskās saiknes. – 170. lpp.

1. pielikums. Ģipkas paleoezera mikropaleontoloģiskie pētījumi. Irīna Jakubovska. – 199. lpp.
2. pielikums. Augu mikroatliekas Ģipkas neolīta B apmetnes nogulumos. Aija Ceriņa. – 207. lpp.
Apmetņu, kapulauku un citu arheoloģisko vietu rādītājs. – 220. lpp.
Personu rādītājs. – 222. lpp.

Ieroči, jātnieku piederumi. – 179. lpp.
Darbarīki un iedzīves priekšmeti. – 204. lpp.
Monētas un tirgotāju piederumi. – 224. lpp.
Apģērbs. – 225. lpp.
Ādas jostu piederumi un rotājumi. – 233. lpp.
Rotas. – 246. lpp.
Kaklariņķi. – 246. lpp.
Kreļļu rotas. – 252. lpp.
Krūšu važiņu rotas. – 258. lpp.
Piekaru rotas. – 268. lpp.
Piekariņi – amuleti. – 269. lpp.
Važiņas. – 274. lpp.
Saktas. – 281. lpp.
Aproces. – 288. lpp.
Gredzeni. – 297. lpp.
Keramika. – 302. lpp.

Tatjana Berga. Salaspils Laukskolas kapulauku monētas. – 435. lpp.
Gunita Zariņa. Salaspils Laukskolas 10.–13. gs. iedzīvotāju paleodemogrāfija. – 445. lpp.

Simbols un simbolikas problēma Latvijas arheoloģijā. – 9. lpp.
Ornaments Latvijas dzelzs laikmeta senlietās un tā simbolika. – 31. lpp.
Solārās un lunārās simbolikas izpausmes Latvijas arheoloģiskajā materiālā. – 48. lpp.
Svastika Latvijas arheoloģiskajā materiālā. – 59. lpp.
Bruņotu jātnieku figūriņas un to simbolika. – 64. lpp.
Ar bronzu apkaltie lāča naga piekariņi Latvijas arheoloģiskajā materiālā. – 68. lpp.
Apbedījumi ar speciāli bojātu kapa inventāru. – 72. lpp.
Zirga kulta atspulgs Latvijas arheoloģiskajā materiālā. – 86. lpp.
Reliģija un kults lībiešu sabiedrībā vēlā dzelzs laikmeta beigās un agro viduslaiku sākumā pēc rakstīto avotu ziņām un arheoloģiskajām liecībām (10.–13. gs.). – 103. lpp.
Kuršu reliģiskie priekšstati pēc rakstītajiem avotiem un arheoloģiskajām liecībām (10.–15. gs.). – 127. lpp.

Daugmale (10.–12. gs.) – senākā pilsētveida apmetne Daugavas lejtecē un Rīgas priekštece. – 138. lpp.
Daugmales senkapi pie senpilsētas. – 153. lpp.
Daugmales attiecības ar Rīgu un Zemgali 12.–13. gadsimtā. – 161. lpp.
Saīsinājumi. – 169. lpp.
Tabulas. – 170. lpp.

Ievadam. – 7. lpp.
No mēmām lietām uz vēstures stāstu. – 7. lpp.
Arheoloģiskā pētniecība Latvijā. – 8. lpp.

Senākā apdzīvotība Ziemeļeiropā. – 23. lpp.
Apkārtējā vide leduslaikmeta beigās. – 25. lpp.
Senāko iedzīvotāju ienākšanas ceļi. – 26. lpp.
Vēlā paleolīta dzīvesvietas. – 27. lpp.
Daugavas ieleja. – 28. lpp.
Lielupes baseina apmetnes. – 31. lpp.
Krama rīki: izejmateriāls, izgatavošanas tehnika un galvenās rīku formas. – 32. lpp.
Seno medību raksturojums. – 34. lpp.
Kaula un raga harpūnas. – 35. lpp.
Krama bultu gali. – 36. lpp.
Hronoloģijas problēma. – 37. lpp.
Vēlā paleolīta ziemeļbriežu mednieku sabiedrība. – 38. lpp.

Agrais mezolīts. – 41. lpp.
Dzīvesvietas. – 42. lpp.
Nodarbes veidi. – 44. lpp.
Agrā mezolīta kultūras izcelsme. – 46. lpp.
Vidējais mezolīts. – 47. lpp.
Dabas apstākļi un apdzīvotība. – 47. lpp.
Mājokļi un saimnieciskā dzīve. – 49. lpp.
Medības un zveja. – 53. lpp.
Kundas kultūra Austrumbaltijā. – 57. lpp.
Vēlais mezolīts. – 59. lpp.
Dzīvesvietas. – 60. lpp.
Saimnieciskā dzīve un māksla. – 60. lpp.
Kultūras piederība. – 63. lpp.
Apbedīšanas tradīcijas mezolītā. – 63. lpp.
Mezolīta sabiedrības struktūra. – 70. lpp.

Apdzīvotība. – 75. lpp.
Agrais neolīts. – 75. lpp.
Vidējais neolīts. – 79. lpp.
Vēlais neolīts. – 91. lpp.
Pāreja uz bronzas laikmetu. – 95. lpp.
Neolīta periodizācija un hronoloģija. – 96. lpp.
Demogrāfiskā situācija. – 97. lpp.
Saimniecība. – 98. lpp.
Rīku un rotu izgatavošana. – 100. lpp.
Apbedīšanas paražas, rituālā un sociālā organizācija. – 106. lpp.
Agrais neolīts. – 106. lpp.
Vidējais neolīts. – 108. lpp.
Vēlais neolīts. – 112. lpp.

Dabas apstākļi. – 118. lpp.
Dzīvesveids un saimniecība. – 118. lpp.
Senkapi. – 145. lpp.
Darbarīki, ieroči, rotaslietas, keramika. – 161. lpp.
Sakari un maiņa. – 177. lpp.
Kultūra. – 180. lpp.

Etniskās problēmas. – 182. lpp.
Sabiedriskās attiecības. – 184. lpp.

Senākās rakstītās ziņas. – 187. lpp.
Apdzīvotība. – 188. lpp.
Dzīvesvietas. – 190. lpp.
Saimniecība. – 197. lpp.
Sabiedrības struktūra un sociālās attiecības. – 205. lpp.
Maiņas sakari. – 212. lpp.
Kultūretniskā situācija. – 214. lpp.
Simboli, mitoloģija un kults. – 229. lpp.

Rakstīto avotu ziņas. – 234. lpp.
Apdzīvotība. – 235. lpp.
Dzīvesvietas. – 237. lpp.
Pilskalni. – 237. lpp.
Nenocietinātās atklāta tipa apmetnes. – 242. lpp.
Saimniecība. – 243. lpp.
Zemkopība. – 243. lpp.
Lopkopība. – 248. lpp.
Medniecība. – 249. lpp.
Dravniecība. – 250. lpp.
Zvejniecība. – 251. lpp.
Amatniecība. – 252. lpp.
Mājamatniecība. Apģērba, iedzīves priekšmetu un dažādu rīku izgatavošana. – 260. lpp.
Maiņa, tirdznieciskie un kultūras sakari. – 264. lpp.
Pārmaiņas sabiedrībā. – 266. lpp.
Etniskās grupas un etniskie procesi. – 277. lpp.

Vēstītāju un rakstīto avotu ziņas. – 292. lpp.
Latviešu vēsturiskās teikas. – 292. lpp.
Vikingu laikmeta un agro viduslaiku rakstītie avoti. – 293. lpp.
Senkrievu hronikas. – 295. lpp.
Arābu ceļotāju ziņas. – 295. lpp.
Rietumeiropas autoru rakstītie avoti. – 296. lpp.
Apkārtējās vides apstākļi. – 296. lpp.
Etnoģeogrāfiskā situācija. – 297. lpp.
Etniskie procesi Latvijas teritorijā. – 297. lpp.
Kapu veidi. – 298. lpp.
Iedzīvotāju skaits. – 303. lpp.
Latvijas iedzīvotāju fiziskais tips. – 304. lpp.
Dzīvesvietas un to veidi. – 305. lpp.
Lauku apmetnes. – 305. lpp.
Pilis. – 309. lpp.
Ezerpilis. – 311. lpp.
Saimniecība. – 317. lpp.
Zemkopība. – 317. lpp.
Lopkopība. – 322. lpp.
Medniecība. – 323. lpp.
Meža dravniecība. – 324. lpp.
Zveja. – 326. lpp.
Amatniecība. – 328. lpp.
Tirdzniecība, satiksmes ceļi. – 334. lpp.
Materiālā kultūra. – 340. lpp.

Mājokļi un to iekšējā iekārta. – 340. lpp.
Sētas. – 344. lpp.
Mājturības priekšmeti un darbarīki. – 345. lpp.
Uzturs. – 346. lpp.
Apģērbs un apavi. – 347. lpp.
Rotaslietas. – 351. lpp.
Ieroči. – 354. lpp.
Personiskā higiēna un dziedniecība. – 359. lpp.
Garīgā kultūra. – 360. lpp.
Valoda. – 360. lpp.
Apbedīšanas paražas. – 361. lpp.
Kulta vietu veidi. – 362. lpp.
Kristietības sākumi. – 363. lpp.
Sabiedrības organizācija un sabiedriski politiskās attiecības. – 365. lpp.
Teritoriālais iedalījums. – 365. lpp.
Pārvalde un nodevas. – 368. lpp.
Mesli un kunga tiesa. – 369. lpp.
Tautas sapulces. – 369. lpp.
Starptautiskās attiecības. – 370. lpp.
Latvijas teritorija – kontaktzona politiskās ietekmes cīņā starp austrumiem un rietumiem. – 370. lpp.
Ziemeļlatvijas iekšējā kolonizācija. – 371. lpp.
Skandināvu ekspansija Kurzemē un Zemgalē. – 371. lpp.
Austrumslāvu ekspansija Latvijas austrumu daļā un gar Daugavas tirdzniecības ceļu. – 374. lpp.
Vācu ekspansijas sākums Daugavas lejtecē. – 376. lpp.

Arheoloģisko pieminekļu un atradumu vietu saraksts. – 378. lpp.

4.1. Bērnu un jauniešu mirstība. – 34. lpp.
4.2. Demogrāfiskās iezīmes mezolīta periodā. – 36. lpp.
4.3. Neolīta periods. – 40. lpp.

6.1. Dzimumu sadalījums kapulaukos. – 56. lpp.
6.2. Skeletkapos un ugunskapos apbedīto iedzīvotāju demogrāfija. – 64. lpp.
6.3. Populāciju struktūra. – 69. lpp.

8.1. Vidzeme. – 90. lpp.

8.1.1. Lauku iedzīvotāju paleodemogrāfija. – 90. lpp.
8.1.2. Valmieras Sv. Sīmaņa 14.–18. gs. draudzes paleodemogrāfiskie aspekti. – 98. lpp.
8.1.3. Pie Cēsu Sv. Jāņa baznīcas apbedītie iedzīvotāji. – 103. lpp.
8.1.4. Cesvaines 14.–17. gs. iedzīvotāju demogrāfiskie aspekti. – 105. lpp.

8.2. Kurzeme, Zemgale. – 109. lpp.
8.3. Augšzeme. – 117. lpp.
8.4. Latgale. – 121. lpp.

Senais ēdiens. – 7. lpp.
Latviešu ēdieni laikmetu un kultūru krustcelēs. – 1-0. lpp.

Graudu, grūbu, putraimu ēdieni. – 23. lpp.
Miltu ēdieni. – 36. lpp.
Rudzu, miežu, kviešu maize un cepumi. – 50. lpp.

Zirņi un pupas. – 77. lpp.
Kaņepes, eļļa. – 83. lpp.
Kāposti. – 89. lpp.
Kartupeļi. – 96. lpp.
Dažādi dārzeņi. – 109. lpp.
Savvaļas augi. – 117. lpp.
Garšaugi. – 126. lpp.

Piens. – 132. lpp.
Jaunpiens. – 135. lpp.
Rūgušpiens. – 137. lpp.
Sviests. – 140. lpp.
Paniņas. – 144. lpp.
Biezpiens. – 145. lpp.
Siers. – 148. lpp.

Svaiga gaļa. – 158. lpp.
Sālīta un žāvēta gaļa. – 163. lpp.
Tauki. – 166. lpp.
Aknas, nieres u.c. – 168. lpp.
Desas. – 171. lpp.
Asinis. – 174. lpp.
Mājputni. – 179. lpp.
Olas. – 180. lpp.

Zupa. – 185. lpp.
Sutinātas un ceptas zivis. – 187. lpp.
Maltas un recinātas zivis. – 190. lpp.
Laši, zuši, nēģi. – 193. lpp.
Sālītas zivis. – 196. lpp.
Kaltētas un žāvētas zivis. – 199. lpp.
Siļķes. – 204. lpp.

Ikdienā. – 207. lpp.
Svētku reizēs. – 217. lpp.

Galda klāšana svētkos. – 226. lpp.
Mūža godi. – 230. lpp.
Gadskārtu svētki. – 238. lpp.
Darbus iesākot, pabeidzot un talkas. – 251. lpp.
Gavēnis. – 256. lpp.

Andersa Jūhana Šēgrēna ceļš pie lībiešiem. – 11. lpp.
Pirmā ekspedīcija pie lībiešiem 1846. gadā. – 15. lpp.
Pie Vidzemes lībiešiem. – 20. lpp.
Ceļš uz Kurzemi. Anderss Jūhans Šēgrēns un Karls Napjerskis. – 27. lpp.
Ceļa turpinājums. – 30. lpp.
Kurzemes jūrmalā. – 31. lpp.
Otrā ekspedīcija 1852. gadā. – 54. lpp.
Andersa Jūhana Šēgrēna palīgi Kurzemes jūrmalā. – 74. lpp.
Vilhelms Hilners. – 74. lpp.
Teodors Kalmeijers. – 84. lpp.
Juris (Georgs) Bārs. – 89. lpp.
Ernsts Frīdrihs Kupfers. – 91. lpp.
Andrejs Launics. – 92. lpp.
Andreja Launica vēstules akadēmiķim Andersam Jūhanam Šēgrēnam. – 98. lpp.
Prinču ģimene. – 101. lpp.
Jāņa Prinča, jaunākā, vēstules akadēmiķim Andersam Jūhanam Šēgrēnam. – 109. lpp.

Ēmils Nestors Setele – zinātnieks un sabiedrisks darbinieks. – 119. lpp.
Pirmā ekspedīcija 1888. gadā. – 125. lpp.
Ēmila Nestora Seteles teicēji. – 130. lpp.
Veines Voionmā vākums. – 141. lpp.
„Šis un tas par lībiešiem”. – 144. lpp.
„Lībiešu celtnes: 1888. gada ceļojuma etnogrāfiskie pieraksti”. – 152. lpp.
1905. gada ekspedīcija pie Vidzemes lībiešiem. – 165. lpp.
1912. gada ekspedīcija. – 172. lpp.
Ēmila Nestora Seteles ekspedīcijā savākto lībiešu priekšmetu saraksts. – 175. lpp.
Vilho Seteles fotogrāfijas. – 178. lpp.
Ēmila Arvi Sārimā vākums. – 185. lpp.

Etnogrāfs Aksels Olai Heikels. – 188. lpp.
Aksela Olai Heikela 1902. gadā savāktie lībiešu priekšmeti un uzņemtās fotogrāfijas. – 191. lpp.

Lauri Ketunens – lībiešu valodas vārdnīcas sastādītājs. – 197. lpp.
Lauri Ketunena atmiņas par lībiešu valodas pētīšanu 1917. gada ziemas beigās. – 203. lpp.
Pirmā ekspedīcija 1920. gada vasarā. – 205. lpp.
Otrā ekspedīcija 1921. gadā. – 232. lpp.
Trešā ekspedīcija 1923. gada vasarā. – 241. lpp.
Ceturtā ekspedīcija 1924.–1925. gada ziemā. – 249. lpp.
Piektā ekspedīcija 1928. gada vasarā. – 254. lpp.
Sestā ekspedīcija 1929. gada vasarā. – 264. lpp.
Septītā ekspedīcija 1931. gada vasarā. – 272. lpp.
Astotā ekspedīcija 1932. gada vasarā. – 280. lpp.
Devītā ekspedīcija 1933. gada vasarā. – 288. lpp.
Desmitā ekspedīcija 1936. gada vasarā. – 292. lpp.
Vienpadsmitā ekspedīcija 1937. gada vasarā. – 296. lpp.

Personu rādītājs. – 353. lpp.
Saīsinājumi. – 367. lpp.

Expeditions of Finnish Scientists to Livish People. – 368. lpp.
List of Illustrations. – 381. lpp.

Dobele. – 40. lpp.
Kalnamuiža. – 44. lpp.
Bauska. – 48. lpp.
Grobiņa. – 52. lpp.
Durbe. – 56. lpp.
Sēlpils. – 60. lpp.
Altene. – 64. lpp.
Tukums. – 68. lpp.
Jaunpils. – 72. lpp.
Kandava. – 76. lpp.
Nurmuiža. – 80. lpp.
Aizpute. – 84. lpp.
Alsunga. – 88. lpp.
Valtaiķi. – 92. lpp.
Embūte. – 96. lpp.
Jamaiķu jeb Klosteres Sv. Pētera baznīca. – 100. lpp.
Ventspils. – 104. lpp.
Piltene. – 108. lpp.
Ēdole. –112. lpp.
Dundaga. – 116. lpp.

Paskaidrojumi plāniem un situācijas plāniem. – 122. lpp.
Koknese. – 124. lpp.
Aizkraukle. –128. lpp.
Lielvārde. – 132. lpp.
Kalsnava. – 136. lpp.
Bērzaune. – 140. lpp.
Gaujiena. – 144. lpp.
Piebalga. – 148. lpp.
Ērgļi. – 152. lpp.
Trikāta. – 156. lpp.
Rauna. – 160. lpp.
Cēsis. – 164. lpp.
Turaida. – 168. lpp.

Sigulda. – 174. lpp.
Lielstraupe. – 178. lpp.
Mazstraupe. – 182. lpp.
Augstroze. – 186. lpp.
Rozbeķi. – 188. lpp.
Mujāni. – 192. lpp.
Valmiera. – 196.lpp.
Ērģeme. – 200. lpp.
Burtnieki. – 204. lpp.
Rūjiena. – 208. lpp.
Karksi. – 212. lpp.
Ropaži. – 216. lpp.
Helme. – 220. lpp.
Vilande. – 224. lpp.
Rengu. – 228. lpp.
Tarvastu. – 232. lpp.
Laiuze. – 236. lpp.
Piltsamā. – 240. lpp.
Alūksne. – 244. lpp.
Vastselīna. – 246. lpp.

Lihula. – 252. lpp.
Rakvere. – 256. lpp.
Koluvere. – 260. lpp.
Hāpsalu. – 264.lpp.
Paide. – 268. lpp.
Kiltsi. – 272. lpp.
Edize. – 276. lpp.
Padize. – 280. lpp.
Tolse. –284. lpp.
Porkuni. – 288. lpp.
Kivilo. – 292. lpp.
Kuimetsa. – 296. lpp.
Pirita. – 300. lpp.
Vasknarva. – 304. lpp.

Izmantotie avoti, literatūra un saīsinājumi. – 308. lpp.
Vietu rādītājs. – 312. lpp.
Personu rādītājs. – 316. lpp.

Treji vārti. – 13. lpp.
No viduslaiku piļu vēstures. – 18. lpp.

Roma ienāk Līvzemē. – 21. lpp.
Kastella vai kastra. – 24. lpp.
Raceburga un Frēdelande. – 25. lpp.
Bergfrīds jeb “bruņinieks zirgā”. – 27. lpp.
Celtne Frēdelandes pils rietumu malā. – 34. lpp.
Pirmais aizsargmūris jeb apkārtmūris. – 40. lpp.
Palass. – 51. lpp.
Torņu trijotne. – 55. lpp.
Ziemeļu vārtu tornis. – 55. lpp.
Sargtornis pie dienvidu vārtiem jeb torņveida korpuss. – 57. lpp.
Pirmie atklājumi, celtni atrokot. – 68. lpp.
Ko vēl atklāja celtnes atrakšana. – 68. lpp.
Nelielu pārbūvju un kāda konservācijas pasākuma liecība. – 71. lpp.
Telpiskās uzbūves analīze un rekonstruktīvās restaurācijas koncepcija. – 72. lpp.
Zudušā augšstāva risinājums. – 77. lpp.
Kā atrisinājās zudušo kāpņu problēma. – 80. lpp.
Pils iegūst pabeigtu austrumu puses apbūvi ar jaunu palasu un jaunu – dienvidu –priekšpili. – 84. lpp.

Viduslaiku nocietinājumu pusapaļie torņi. – 87. lpp.
Lielais pusapaļais tornis. – 89. lpp.
Jaunais rietumu aizsargmūris. – 99. lpp.
Rietumu korpuss jeb jaunā zāle. – 103. lpp.
Turaidas pils septītais tornis pie iekšējiem ziemeļu vārtiem. – 106. lpp.
Turaidas pils dienvidu priekšpils pilnveidojums. – 111. lpp.
Ziemeļu priekšpils un pils galīgais veidols. – 117. lpp.
Divas 17. gs. būves. – 119. lpp.
Turaidas pils interjeri. – 120. lpp.

Mūrējama materiāls. – 131. lpp.
Ķieģeļu izmēri. – 133. lpp.
Javas vizuālās apsekošanas rezultāti. – 135. lpp.
Ķieģeļu sējums. – 138. lpp.
Saglabājušās arhitektūras formas. – 140. lpp.
Jumta segums. – 142. lpp.
Zīmes uz ķieģeļiem. – 142. lpp.

Raibie gadsimti. – 144. lpp.
Sprādziens. – 145. lpp.
Lielā degšana. – 147. lpp.
Ārdīšana. – 147. lpp.
Drupu saglabāšanās principi. – 148. lpp.
Turaidas pils attīstības izklāsta kopsavilkums. – 149. lpp.

Bīskapa Meinarda pils. – 36. lpp.
Baznīcas būvvēsture un pieclapu rozete. – 46. lpp.

Rosinošās liecības. – 57. lpp.
Pirmsākums. – 62. lpp.
Koka pirmceltne. – 63. lpp.
Mūra altārdaļa (koris). – 65. lpp.
Mūra draudzes daļa (naoss). – 67. lpp.

Dienvidu portāls. – 69. lpp.
Senākie iekštelpu elementi. – 71. lpp.
Interjers. – 74. lpp.
Doma ārējā arhitektūra. – 74. lpp.
Sākotnējās vienjoma telpnes baznīcas pārtapšana divjomu baznīcā. – 74. lpp.

Pirmais konservācijas posms, 1962.–1963. gads. – 85. lpp.
Otrais konservācijas posms, 1970.–1975. gads. – 94. lpp.
Ikšķiles bīskapa Sv. Meinarda baznīcas mūru konservēšanas skiču projekta konkurss. – 99. lpp.
Atsauces un piezīmes. – 102. lpp.

VIKTORIJA BEBRE. Savelkamie ādas maki un to funkcionālais lietojums Rīgā 13.–17. gadsimtā. – 13. lpp.
ANDRIS CAUNE. Arheoloģiskās liecības Rīgas 12.–13. gadsimta plānojuma rekonstrukcijās. – 33. lpp.
ANDRIS CAUNE. Viduslaiku stikla spoguļu un spoguļu ietvaru atradumi Rīgā. – 44. lpp.
ANDRIS CAUNE. Rīgas upes krastmalu izbūves 12.–17. gadsimtā. – 54. lpp.
ANDRIS CELMIŅŠ. Rīgas Doma kapsētās atrastie šujampiederumi. – 70. lpp.
ANDRIS CELMIŅŠ. Rīgas 13. gadsimta ādas maska. – 93. lpp.
ILZE REINFELDE. 18. un 19. gadsimta baltmāla pīpes Rīgas arheoloģiskajā materiālā. – 104. lpp.
IRĒNA STRĒLE. Dzintara atradumi Rīgas 12.–13. gadsimta ciemu vietās. – 125. lpp.
SILVIJA TILKO. Kaula slidas Rīgas arheoloģiskajā materiālā. – 135. lpp.
IRITA ŽEIERE. Rīgas Doma dārza kapsētā atrastās galvasrotas izpēte un restaurācija. – 153. lpp.
FRANCISKUS PERNS. Voltera fon Pletenberga dālderis un tā kalumi zeltā. – 159. lpp.

MARGARITA BARZDEVIČA. Rīga un rīdzinieki Lielā ziemeļu kara laikā pilsētas ierēdņa Eberharda Tolksa dienasgrāmatas atspoguļojumā. – 179. lpp.
IEVA OSE. Daugavgrīvas cietokšņa pārbūves no 1622. līdz 1710. gadam. – 202. lpp.
DZIDRA OZOLIŅA. Rīgas privātmuižiņas un to īpašnieku maiņa: notikušie un izjukušie darījumi, 19. gadsimta beigas – 20. gadsimta sākums. – 234. lpp.
INDRIĶIS ŠTERNS. 13. gadsimta vācu Rīga Livonijas hronikās. – 265. lpp.

INITA DZELME. Barokālās emblēmas ar devīzēm uz 18. gadsimta Rīgas amatu pokālu vākiem. – 275. lpp.
ANITA GAILIŠA. Rīgas rātes krēsli, 17. gadsimta otrā puse –18. gadsimta pirmā puse. – 297. lpp.
MĀRA OZOLIŅA. Patvāri – savdabīga metāla trauku kolekcijas daļa Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. – 304. lpp.
RASA PĀRPUCE. Rīgas Sv. Pētera baznīcas 16. gadsimta septiņu žuburu svečturis. – 320. lpp.
ZITA PĒTERSONE. Rīgas pilsētas pašvaldības kioski no 1904. līdz 1915. gadam. – 333. lpp.

Arhitekts Edgars Slaviets un viņa darbs “Manas bērnības Rīga”. Andris Caune. – 351. lpp.
EDGARS SLAVIETS. Manas bērnības Rīga. – 356. lpp.

VIKTORIJA BEBRE. Viduslaiku koka rīki rīdzinieku mājsaimniecībā. – 13. lpp.
TATJANA BERGA. Rīgas bīskapijas 13. gadsimta vidus monētas. – 37. lpp.
ANDRIS CAUNE. Arheoloģiskās liecības par stikla apstrādi Rīgā 13.–14. gadsimtā. – 45. lpp.
ILZE REINFELDE. “Reilija” pīpes Rīgas arheoloģiskajā materiālā. – 58. lpp.
IRĒNA STRĒLE. Rīdzenes upes gultnē atrastie 16.–17. gadsimta pulvera ragi. – 68. lpp.
SILVIJA TILKO. Rīgas 13.–14. gadsimta kaula stāvķemmes. – 74. lpp.
ANDRIS CELMIŅŠ. Rīgas arhibīskapa Mihaela Hildebranda apbedījums Doma pagalmā. – 92. lpp.
GAIDA KRŪMIŅA, ARDIS PLATKĀJIS. Rīgas arhibīskapa Mihaela Hildebranda skeleta kaulu izmeklēšana paleopatoloģiskā aspektā. – 105. lpp.
GUNITA ZARIŅA. Rīgas arhibīskapa Mihaela Hildebranda osteoloģiskā materiāla antropoloģiskais raksturojums. – 114. lpp.
IRITA ŽEIERE. Rīgas arhibīskapa Mihaela Hildebranda apbedījuma tekstilatradumu apskats. – 120. lpp.
GUNTIS GERHARDS. Rīgas 13.–17. gadsimta bērnu un pusaudžu fiziskā attīstība. – 126. lpp.
RITA GRĀVERE. Rīgas Doma laukuma apbedījumu odontoloģiskais raksturojums. – 143. lpp.
GUNITA ZARIŅA. Doma baznīcas kapsētās apbedītie Rīgas iedzīvotāji antropoloģiskajā skatījumā. – 153. lpp.

ANDRIS CAUNE. Rīgas 13.–15. gadsimta aizsargmūra būvperiodi pēc 1971.–1973. g. arheoloģisko izrakumu materiāliem Trokšņu un Torņa ielā. – 183. lpp.
IEVA OSE. Viduslaiku Rīgas aizsargmūris. – 202. lpp.
ROBERTS MALVESS (1905–1982). Rīgas nocietinājumu mūra rekonstrukcija 15. gadsimtā un tā nozīmes zušana. – 265. lpp.
GUNĀRS JANSONS. Siltgaisa apkures ierīces Rīgas Melngalvju namā un dzīvojamās ēkās 14.–19. gadsimtā. – 286. lpp.

MARGARITA BARZDEVIČA. Karšu un plānu izmantošanas sākums Rīgas pārvaldē (1621–1710). – 299. lpp.
FRĪDRIHS BENNINGHOFENS. Rīgas upes ostas nozīme pilsētas jūras kuģniecībā 13. gadsimtā. – 323. lpp.
DZIDRA OZOLIŅA. Kā Rīgas “bruņinieku” muižiņas nonāca pilsētas pārvaldes pakļautībā (19./20. gs. mija). – 332. lpp.
INDRIĶIS ŠTERNS. Rīgas loma Livonijas krustakaros. – 366. lpp.

MĀRA EIHE. Sadzīves tematika Vācijas 17. gadsimta medaļās Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijā. – 387. lpp.
INITA DZELME. Rīgas zeltkaļu amata meistara Kārla Gustava Haufes (1776–1846) urnas veida pokāli Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. – 406. lpp.
ANITA GAILIŠA. Rīgas Mazās ģildes Vecajo sola krēsli. – 420. lpp.
MĀRA OZOLIŅA. 19. gadsimta 20.–50. gadu Maskavas un Pēterburgas fabriku uzklātā sudraba izstrādājumi Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. – 430. lpp.

KĀRLIS OZOLIŅŠ (1865–1935). Sode (Sarkandaugava). – 444. lpp.

ANDRIS CAUNE. Rīgas lībiešu 12. gadsimta kapulauks. – 13. lpp.
ROBERTS SPIRĢIS. Rīgā atrastā stopa–šķēršu plāksnes sakta. – 29. lpp.
VIKTORIJA BEBRE. Rīgas arheoloģiskajos izrakumos atrastās koka birkas. – 36. lpp.
IRĒNA STRĒLE, SILVIJA TILKO. Rīgas 13.–14. gadsimta saliktās divpusējās kaula ķemmes. – 48. lpp.
ANNA ZARIŅA. Rīgas 14. gadsimta rakstainās celu jostas fragments. – 77. lpp.
TATJANA BERGA. Rīgas dāvinājuma un piemiņas monētas. – 85. lpp.
TATJANA BERGA, ANDRIS CELMIŅŠ. 16.–17. gadsimta monētu kompleksi Rīgas Doma pagalma kapsētā. – 96. lpp.

GUNĀRS JANSONS. Daži mazāk pazīstami seno mūra celtņu fragmentu atradumi Vecrīgas apbūvē. – 113. lpp.
TATJANA VĪTOLA. Arhitektūras pieminekļa Klostera ielā 5/7 izpēte un restaurācija. – 143. lpp.
MARGARITA BARZDEVIČA. Rīgas pilsētas attīstība 1621.–1710. gada kartogrāfisko attēlu atspoguļojumā. – 161. lpp.
IEVA OSE. Rīgas un tās tuvākās apkārtnes 17.–18. gadsimta nocietinājumu plāni Stokholmas Kara arhīvā. – 188. lpp.

FRIDRIHS BENNINGHOFENS. Kāda Osnabrikas tāljūras tirgotāju dzimta 13. gadsimta Livonijas tirdzniecībā. – 213. lpp.
INDRIĶIS ŠTERNS. Pirmais pāvesta legāts Rīgai. – 239. lpp.
MĀRĪTE JAKOVĻEVA. Attiecības starp Rīgas pilsētu un Kurzemes hercogisti zvejas jautājumos Babītes novadā (16. gs. otrā puse – 1636. g.). – 256. lpp.
DZIDRA OZOLIŅA. Rīgas pilsētas pašvaldības nostāja privātmuižiņu parcelēšanas jautājumā (19. gs. beigas – 20. gs. sāk.). – 267. lpp.
JĀNIS BĒRZIŅŠ. Rīgas rūpniecības strādnieku izglītība 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. – 294. lpp.

JĀNIS STRADIŅŠ, DZINTRA CĒBERE. Zinātnes un augstskolu aizsākumi Rīgā (līdz 19. gs. pirmajai pusei). – 325. lpp.

MĀRA EIHE, ANNA JURSONE. Rīdzinieki medaļās. – 435. lpp.
INITA DZELME. Latvijas sudrabkaļi 20. gadsimta 20. un 30. gados un Rīgas meistaru zīmes. – 462. lpp.

HEINRIHS STRODS. Bīskaps Alberts (ap 1165–1229) vēstures literatūrā. – 13. lpp.
ĒVALDS MUGURĒVIČS. Rakstītie avoti par bīskapa Alberta personību un viņa darbību Livonijas valsts veidošanā. – 35. lpp.
ANDRIS CAUNE. Bīskaps Alberts un Rīga. – 45. lpp.
ELITA GROSMANE. Bīskaps Alberts un Rīgas Doms. – 52. lpp.
IEVA OSE. Bīskapa Alberta laikā celtās Latvijas pilis. – 65. lpp.
ANDRIS PRIEDE. Bīskapa Alberta ekleziālās darbības pastorālie aspekti Vēlo viduslaiku kontekstā. – 79. lpp.

SILVIJA TILKO. Rīgas 12.–14. gadsimta viengabala kaula ķemmes. – 101. lpp.
VIKTORIJA BEBRE. Rīgas 13.–14. gadsimta grebtās koka karotes un kausi. – 113. lpp.
GUNITA ZARIŅA. Rīgas 13.–14. gadsimta ģermāņu izcelsmes iedzīvotāji antropoloģiskajā skatījumā. – 130. lpp.
ANDRIS CELMIŅŠ. Mūra šķirsti Ikšķiles un Rīgas viduslaiku kapu iekārtojumā. – 143. lpp.
TATJANA BERGA. Svētā Gara konventa 13. gadsimta monētu depozīts. – 165. lpp.
DAGNIJA SVARĀNE. Rīgas 15.–17. gadsimta metāla kausējamie tīģeļi ar trīsstūrainu augšdaļu. – 173. lpp.
ANNA ZARIŅA. Rīgas filca cepures 16.–17. gadsimtā. – 184. lpp.

GUNĀRS JANSONS. Melngalvju nama tuvumā esošo ēku pagrabu izpēte 1995.–1997. gadā. – 199. lpp.
TATJANA VĪTOLA. Hartmaņa muižiņa Āgenskalnā. – 219. lpp.

ANDRIS CAUNE. Bīskapa Alberta laika Rīgas plānojuma rekonstrukciju meklējumi. – 233. lpp.
INDRIĶIS ŠTERNS. Rīgas iedzīvotāji 13. gadsimta nogalē. – 270. lpp.
MARGARITA BARZDEVIČA. Rīgas patrimoniālā apgabala robežas 17.–18. gadsimta kartēs un plānos. – 296. lpp.
DZIDRA OZOLIŅA Rīgas pilsētas pašvaldības un Krievijas kara resora interešu sadursme zemes īpašumattiecībās (19.–20. gs. mija). – 311. lpp.

INITA DZELME. Gredzens ar svēto Elīgiju. – 329. lpp.
INITA DZELME. Kokosrieksta čaumalas pokāls ar vāku. – 334. lpp.
INITA DZELME. Rīgas Sv. Jāņa ģildes kauss ar vāku. – 338. lpp.
INITA DZELME. Rīgas zeltkaļu cunftes pokāls (Willkomm) ar vāku un piekariņiem. – 344. lpp.
MĀRA EIHE. Rīgas septiņsimtgade medaļās. – 352. lpp.
MĀRA OZOLIŅA. Rīgas pilsētas mēru etaloni – Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. – 358. lpp.

GUNTIS EBERHARDS. Rīgas apvidus ģeoloģiskā vēsture. – 13. lpp.
ILGA ZAGORSKA. Rīgas pilsētas un tās tuvākās apkaimes senākā apdzīvotība. – 25. lpp.
ILZE LOZE. Auklas keramikas kultūras savrupatradumi Rīgā un tās apkārtnē. – 39. lpp.
JĀNIS GRAUDONIS. Intensīvas apdzīvotības sākums Daugavas lejtecē. – 61. lpp.

ANDRIS CAUNE. Kā radās un veidojās priekšstats par pirmsvācu Rīgu. – 73. lpp.
EVIJA SMILTNIECE, ARMANDS VIJUPS. Rotas Alberta laukuma arheoloģiskajā materiālā. – 107. lpp.
JĀNIS APALS. Vendi un Cēsu Riekstu kalns. – 125. lpp.
RAISA DENISOVA, GUNITA ZARIŅA, GUNTIS GERHARDS. 12.–14. gadsimta Rīgas iedzīvotāju antropoloģiskais sastāvs un etniskā piederība. – 144. lpp.

ANTONIJA VILCĀNE. Latgaļu senlietu atradumi Daugavas lejtecē un Rīgā (10.–13. gs.). – 159. lpp.

ĒVALDS MUGURĒVIČS. Rakstīto vēstures avotu senākās ziņas par Rīgu 13. gadsimta pirmajā pusē. – 177. lpp.
VIKTORIJA BEBRE. Ornamentētās ādas makstis Rīgā 12. gadsimta beigās – 18. gadsimta sākumā. – 190. lpp.
TATJANA BERGA, MĀRA EIHE. 15. gadsimta monētu spiedņi Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. – 207. lpp.
TATJANA BERGA, ANDRIS CELMIŅŠ. 14. gadsimta apbedījums ar brakteātiem un spēļu kauliņu Rīgas Doma pagalma kapsētā. – 224. lpp.
ANDRIS CELMIŅŠ. Jauni viduslaiku rakstāmrīku – stilu atradumi Rīgas Doma pagalmā. – 235. lpp.
GUNĀRS JANSONS. Melngalvju nama pagrabs (pēc 1993.–1996. g. izrakumu datiem). – 251. lpp.
DAGNIJA SVARĀNE. Rīgā, Mārstaļu ielā 3, atrastā 13. gadsimta guļbūve. – 264. lpp.
SILVIJA TILKO. Apbedīšanas tradīcijas Doma viduslaiku kapsētā. – 273. lpp.
ANNA ZARIŅA. Rīgas cimdi un zeķes 16.–17. gadsimtā. – 289. lpp.
MĀRIS ZUNDE. Dannenšterna nama un 18. gadsimta Daugavas krastmalas nostiprinājumu dendrohronoloģiskā un vēsturiskā datēšana. – 315. lpp.
INDRIĶIS ŠTERNS. Viduslaiku Rīgas Krievu ciema plāns. – 333. lpp.
INDRIĶIS ŠTERNS. Viduslaiku Rīga ārpus Rīgas. – 342. lpp.
IEVA OSE. Salaspils pils plānojuma rekonstrukcija. – 378. lpp.