Akadēmiskais centrsEtnogrāfs, sabiedrība, māksla: etnoloģijas un mākslas simbioze un padomju koloniālisma diskurss Latvijā
Projekta identifikācijas nr.: lzp-2023/1-0052
Projekta izpildes termiņš: 01.01.2024.–31.12.2026.
Projekta kopējais finansējums: EUR 300 000, 00
Projekta zinātniskais vadītājs: Dr. hist. Anete Karlsone
Projekta īstenošana pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas sniegs etnoloģijas nozares padomju perioda zinātnisku izvērtējumu un veicinās sabiedrības izpratni par padomju totalitārisma režīmā īstenoto zināšanu veidošanas, izplatības un kontroles sistēmu, kā arī par etnogrāfijas un mākslas lomu sabiedrības saliedēšanā un kopīgas identitātes veidošanā.
Veicot arhīvu dokumentu un citu rakstīto vēstures avotu izpēti, apvienojumā ar padomju perioda aculiecinieku un jaunāku paaudžu respondentu intervijām, tiks pētīta etnoloģisko zināšanu radīšana un to izmantojums gan padomju ideoloģijas mērķiem, gan kā resurss nacionālās identitātes stiprināšanai koloniālisma apstākļos.
Projekta aktivitātes veicinās sabiedrības izpratni par padomju koloniālisma politikas ietekmi uz zināšanu radīšanas un kontroles sistēmu kā arī par etnogrāfijas un mākslas lomu sabiedrības saliedēšanā un kopīgas identitātes veidošanā. Projekta realizācijā LU LVI sadarbības partneris ir Latvijas Mākslas akadēmija.
Projekta grupā apvienojušies gan LU Latvijas vēstures institūta pētnieces: Dr. hist. Anete Karlsone, Dr. hist. Ilze Boldāne-Zeļenkova, Dr.art. Ieva Pīgozne, Dr. hist. Daina Bleiere un krājuma glabātāja Ilze Ulmane, gan sadarbības partneri no LMA: Dr.art. Inese Sirica, Dr.art. Jānis Kalnačs, doktorante Una Valtere un maģistrante Santa Sleikša.
Lai iezīmētu pētāmās tēmas ietvaru, aicinājām humanitāro un sociālo zinātņu pētniekus un studentus, kuru interešu lokā ir ar padomju okupācijas perioda etnogrāfiju saistītu zinātņu nozaru vēsture, ikdienas dzīves vai mākslas norises, pieteikt ziņojumus, kas saistīti ar kādu no šiem jautājumiem:
- Etnogrāfijas nozares attīstību ietekmējošais politiskais, administratīvais un tiesiskais regulējums;
- Etnoloģisko zināšanu radīšana un to izmantojums padomju ideoloģijas mērķiem;
- Etnoloģiskās zināšanas kā resurss nacionālās identitātes stiprināšanai koloniālisma apstākļos;
- Saskares punkti starp etnogrāfijas, arheoloģijas, folkloristikas u. c. zinātņu nozarēm padomju okupācijas periodā;
- Etnogrāfiskā kultūras mantojuma un mākslas simbioze;
- Etnogrāfiskais kultūras mantojums un tā izmantojums padomju okupācijas perioda izglītībā.
Konferencē tika nolasīti 15 referāti, kuru autori bija no Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, Latvijas Mākslas akadēmijas, Rīgas Stradiņa Universitātes, Ekonomikas un kultūras augstskolas, Lietuvas Vēstures institūta, Vitauta Dižā Universitātes, Tartu Universitātes, Igaunijas Nacionālā muzeja, Jasī Aleksandra Joana Kuzas Universitātes un Rumānijas akadēmijas Folkloras un etnoloģijas institūta.